Apskatīt kartē

Ekspedīcijas piezīmes. Alojas novads

Radot “Radiožurnāla” aizmetņus, šovasar mūsu ceļi veda uz dažnedažādām Latvijas vietām. Meklējot rakstu varoņus, viesojāmies pašvaldībās, pilsētās, ciemos, miestos un viensētās. Daudzi no tiem mūs ne gluži pārsteidza nesagatavotus, bet tā vai citādi nolika mūs “uz nelielas pauzes”.
Lasīt vairāk

Mistiskā Regīna Ezera

Lasīt vairāk

Arhips Kuindži un taureņu spārni (1842–1910)

Lasīt vairāk

Sloveckis

Lasīt vairāk

Johans Valters

Lasīt vairāk

Purvīšu dzimtas sākums un Vilhelma Kārļa Purvīša vectēvs. JĒKABS PURVĪTIS

Lasīt vairāk

Mariona

Lasīt vairāk

Vilhelma Purvīša nozīme Ķemera dzīvē. Epizodes

Lasīt vairāk

AUSEKLIS (1850-1879) JAUNPIEBALGĀ

Lasīt vairāk

Ritums Ivanovs

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Lasīt vairāk

Kārlis Skalbe. Dzejnieks un Zetlīziņa.

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Gulbenes novads

Lasīt vairāk

Pēteris Šmits. Folkloras problēmas.

Lasīt vairāk

Brā’āļi

Lasīt vairāk

Veidenbaums. Ceļotājs apziņā, laikā un telpā

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Valmieras novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Savvaļa

Lasīt vairāk

Pauls Valdens. Fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.

(1863. gada 26. jūlijs – 1957. gada 22. janvāris)
Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Olaines novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Siguldas novads

Lasīt vairāk

Krietnais kritiķis Zeiferts

Lasīt vairāk

Pastāvēs, kas nemainīsies

Lasīt vairāk

ANTRA LIEDSKALNIŅA

Lasīt vairāk

Emīls Dārziņš. In Limbo.

In limbo – nemainīgs stāvoklis, kurā kāds ir aizmirsts, atstāts vai nonācis pats. Stāvoklis, kurā neviens nezina kas notiks un kad (un vai vispār) tas notiks. Emīls Dārziņš – cilvēks, komponists, kurš piedzima Jaunpiebalgā 1875.gada 3.novembrī, bet savos ideālos un vīzijās ir iestidzis nu jau arī mūsdienās.
Lasīt vairāk

Krodera paradoksi

Lasīt vairāk

Jūlijs Madernieks. Ornaments.

Lasīt vairāk

Bēru dzimtas mantojums Ventspils novadā

Bēru dzimtas heraldisko lāci sāku ķert pirms desmit gadiem, kad Rīgā pavadītais studiju laiks mani domās arvien vilināja atgriezties mājās – Popē. Šo gadu laikā, lāča pēdas ir izdevies sadzīt gan Popes muižas vēsturiskās ēdamzāles oriģinālo mēbeļu veidolā, parka dekoratīvās vāzes izskatā, gan arī arhīva materiālu izcilos paraugos. Tā gluži vienkārši, sekojot Bēru dzimtas lācim, izdevās izstrādāt arī savu maģistra darbu vēsturē, kas ļāva vēl plašāk izzināt šā unikālā mantojuma nozīmi un nepieciešamību to nosargāt.
Lasīt vairāk

Raimonds Rudzāts. Sporta Pote

Ekspedīcijā Siguldas novadā secinājām, ka tas ir pārpilns ar sporta adrenalīnu. Lēkšanas, lidošanas, laišanās, iešanas, skriešanas, šļūkšanas – aktivitātes teju visām gaumēm un spējām. Tāpēc nolēmu painteresēties – kopš kura laika sports ir tik ļoti pārņēmis Siguldas senleju. Tā kā ikdienu mēdzu pavadīt kopā ar sporta žurnālistiem, veicu nelielu aptauju, lai noskaidrotu, kurš siguldietis varētu pavērt priekškaru uz demokrātiskā sporta uzplaukumu Siguldas novadā. Visi uzrunātie norādīja uz vienu un to pašu cilvēku – Raimondu Rudzātu. Sporta žurnālists, sporta entuziasts, siguldietis un piedevām – brīnumu organizators savā “R. R. fondā”. Mums noteikti bija jāaprunājas!
Lasīt vairāk

Ko uzglabā iezis?

Visticamāk, katrs, kurš mērojis ceļu no Rīgas Valmieras virzienā, caurbraucot Murjāņiem, ir nopētījis Siguldas novadā esošās Inčukalna dabasgāzes krātuves varenos vārtus. Pirmās domas, kas nāk prātā – tas noteikti ir šausmīgi bīstami! Nacionāla mēroga tehniskā būve, kas aiz vārtiem slēpj... gāzi. Daudz, daudz gāzes. Noteikti – lielās mucās vai toveros, noteikti - uz katra tovera ir pa uzlīmei ar miroņgalvu uz oranža trīsstūra. Vēl ticamāk – ja plīst kāds ventilis, tad lai Dievs stāv mums klāt! Un miljons citu izdomājumu, kas rodas cilvēkam, kurš no dabas gāzes krātuves saprot tikpat daudz kā atšķirību starp fadiēza mažoru un sibemola septakordu. Tātad – neko daudz. Mazliet vēlāk, stāvot uzkalniņā pretī Krimuldas baznīcai, kas cilvēka mērogam ir gana tālu, secinām, ka vēl joprojām atrodamies turpat - tieši virs dabas gāzes krātuves. Kad apjēdzam, ka gāzes krātuves mērogs ir 25 km2, un tā aptuveni 700 metru dziļumā sevī tur teju piecus miljardus kubikmetru gāzes, mazliet saļogās ceļi. Bet pēc tam – kļūst interesanti. 700 metru dziļumā ieraktas milzu mucas? Ne taču! Gāze tiek uzkrāta.. iežos. Tā kā tas skan vēl neticamāk, uzmeklējām vienu no mūsu laika spilgtākajiem dabas pētniekiem – zaļgalvi Rvīnu Vardi – lai viņš sniegtu mums atbildes, mieru un nojausmu par to, cik cilvēks tomēr ir maziņš. Lūk, ko viņš mums pastāstīja..
Lasīt vairāk

Siluetu un tēlu pretrunīgā daba

Lasīt vairāk

Rūmī un Imants Ziedonis, ceļš uz grāmatas izdošanu

Lasīt vairāk

Jānis Kuzmins. Mācēt uzvarēt

Lasīt vairāk

Jauno mākslinieku balvas "Pavasaris" izstāde Purvīša muzejā

Purvīša muzejs atklāj jauno mākslinieku balvas “Pavasaris” izstādi muzeja teritorijā, kur 21 lielformāta darbs izstādīts brīvdabā – aptuveni divu kilometru garajā ainavu takā “Purvīša acīm”. Pirmo reizi jauno mākslinieku konkursu Purvīša muzejs organizē kopā ar MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolu un Cēsu pilsētas Mākslas skolu.
Lasīt vairāk

Ekspedīcijas piezīmes. Purvīti meklējot. Jaunpiebalga.

Lasīt vairāk

Cēsis, Vidzeme

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Teksts: Jānis Holšteins - Upmanis
Foto: Elīza Eikerte
Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Domājot par Cēsu novadu, protams, pirmais, kas nāk prātā ir... Cēsis. Ar savu kultūras daudzveidību un bagātību (māksla, mūzika, sarunas) un neticami spēcīgu lokālpatriotismu. Rodas aizdomas, ka cēsnieki cits citu atpazīst jebkurā Latvijas pilsētā, tā, it kā viņiem sejā būtu rakstīts – es nāku no Cēsīm. Un tas neapšaubāmi ir fenomens. Bet Cēsu pilsēta, protams, nav vienīgais, ko piedzīvot Cēsu novadā. Lielā Ellīte, Mazā Ellīte, iespēja pieskarties Staburagam, dzelzceļa tilts, pār kuru jābrauc noteiktā ātrumā, citādi vilciens var sākt ripot atpakaļ, miljons krokusu, bijusī tuberkulozes slimnīca, Imantam Ziedonim veltīts ozols “Tutepatās”, personības mākslā, medicīnā un literatūrā... Brīva vieta izvēlei! Atlants (vai Vikipēdija) rokā, un – aiziet! Bet par visu pēc kārtas.

Nav ne jausmas, kāpēc tāds nosaukums, bet Liepā ir atrodami vārti uz elli – Lielā Ellīte. Tās ir vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā. Pāris kilometru tālāk portāls turpinās ar vārtiem uz Mazo Ellīti. Ņemot vērā, ka blakus Lielajai Ellītei ir upurakmens un ap to izveidots labirints, senlatviešiem elle bijis nevis bieds, bet burziņa vieta. Ej nu saproti. Bet vienu gan varam droši apgalvot – gana iespaidīgi. Tikpat iespaidīgs ir Baltijā augstākais dzelzceļa tilts pār Raunas upi Priekuļu pagastā. Pār to vilcieniem jābrauc ar ātrumu precīzi 80 kilometru stundā. Ja brauc lēnāk, slīpuma dēļ vilciens var sākt ripot atpakaļgaitā. Tātad šī nebūs tā vieta, kur dziedāt: “Brauciet lēnāk pār tiltu, draugi!”

Apskates objektu Cēsu novadā ir vēl gana daudz, bet ir kāds noslēpums, kas nav gluži uz tūrisma plāksnītes aprakstīts. Ja kādam rodas nepārvarama vēlme pieskarties leģendārajam Staburagam, to var izdarīt… Liepas kapos. Eduarda Veidenbauma un viņa dzimtas piemineklis veidots no Staburaga atlūzas, atklājot tā īpatnējo šūnakmens struktūru.

Savukārt ar pazemes slāņu struktūru tīri labi var iepazīties Lodes māla karjerā, kas skatam atsedz aptuvenu nojausmu par to, cik dziļi zem zāles atrodas melnzemes, grants un māla slāņi.

No lielformāta dabas objektiem uz mikropasauli pārslēgties lieliski palīdz Jāņa Rukšāna krokusu un īrisu kolekcija vairāku siltumnīcu kompleksā – mazi, mīlīgi ziediņi, katrs ar savu īpatno rakstu, niansēm un krāsām. Krokusiem pretī uzreiz liekam kādu turpat netālu esošu dabas brīnumu – dziedošo Ungura ezeru. Kāpēc dziedošo? Jo pavasarī, kad spoži spīd saule, bet ezers vēl klāts ar ledus segu, ezers skan. Katru reizi, kad, saules sasildīts, ledus ieplaisā, tas rada īpatnēju skaņu, kas atbalsojas pa visu ezeru, jo ūdens lieliski vada skaņas viļņus – to katrs valis un delfīns zina.

Tikmēr Cēsīs – gana rimta ikdiena. Tomēr mākslas centrs, vakara dzejas lasījumi kafejnīcā, viesnīcas, restorānu izvēle atgādina, ka šī nav tipiska pilsētiņa – infrastruktūra pielāgota tam, lai lielāku pasākumu norises laikā paēdis, izguldīts un izklaidēts būtu katrs ciemiņš. Tieši tie ir elementi, ar kuriem pilsēta izrāda vēlēšanos un gatavību uzņemt viesus. Un arī mēs kā viesi to izjutām – tā ir sajūta, ka tu drīksti te būt.

Došanos ekspedīcijā atbalsta: Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads