Apskatīt kartē

Ekspedīcijas piezīmes. Alojas novads

Radot “Radiožurnāla” aizmetņus, šovasar mūsu ceļi veda uz dažnedažādām Latvijas vietām. Meklējot rakstu varoņus, viesojāmies pašvaldībās, pilsētās, ciemos, miestos un viensētās. Daudzi no tiem mūs ne gluži pārsteidza nesagatavotus, bet tā vai citādi nolika mūs “uz nelielas pauzes”.
Lasīt vairāk

Mistiskā Regīna Ezera

Lasīt vairāk

Arhips Kuindži un taureņu spārni (1842–1910)

Lasīt vairāk

Sloveckis

Lasīt vairāk

Johans Valters

Lasīt vairāk

Purvīšu dzimtas sākums un Vilhelma Kārļa Purvīša vectēvs. JĒKABS PURVĪTIS

Lasīt vairāk

Mariona

Lasīt vairāk

Vilhelma Purvīša nozīme Ķemera dzīvē. Epizodes

Lasīt vairāk

AUSEKLIS (1850-1879) JAUNPIEBALGĀ

Lasīt vairāk

Ritums Ivanovs

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Lasīt vairāk

Kārlis Skalbe. Dzejnieks un Zetlīziņa.

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Gulbenes novads

Lasīt vairāk

Pēteris Šmits. Folkloras problēmas.

Lasīt vairāk

Brā’āļi

Lasīt vairāk

Veidenbaums. Ceļotājs apziņā, laikā un telpā

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Valmieras novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Savvaļa

Lasīt vairāk

Pauls Valdens. Fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.

(1863. gada 26. jūlijs – 1957. gada 22. janvāris)
Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Olaines novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Siguldas novads

Lasīt vairāk

Krietnais kritiķis Zeiferts

Lasīt vairāk

Pastāvēs, kas nemainīsies

Lasīt vairāk

ANTRA LIEDSKALNIŅA

Lasīt vairāk

Emīls Dārziņš. In Limbo.

In limbo – nemainīgs stāvoklis, kurā kāds ir aizmirsts, atstāts vai nonācis pats. Stāvoklis, kurā neviens nezina kas notiks un kad (un vai vispār) tas notiks. Emīls Dārziņš – cilvēks, komponists, kurš piedzima Jaunpiebalgā 1875.gada 3.novembrī, bet savos ideālos un vīzijās ir iestidzis nu jau arī mūsdienās.
Lasīt vairāk

Krodera paradoksi

Lasīt vairāk

Jūlijs Madernieks. Ornaments.

Lasīt vairāk

Bēru dzimtas mantojums Ventspils novadā

Bēru dzimtas heraldisko lāci sāku ķert pirms desmit gadiem, kad Rīgā pavadītais studiju laiks mani domās arvien vilināja atgriezties mājās – Popē. Šo gadu laikā, lāča pēdas ir izdevies sadzīt gan Popes muižas vēsturiskās ēdamzāles oriģinālo mēbeļu veidolā, parka dekoratīvās vāzes izskatā, gan arī arhīva materiālu izcilos paraugos. Tā gluži vienkārši, sekojot Bēru dzimtas lācim, izdevās izstrādāt arī savu maģistra darbu vēsturē, kas ļāva vēl plašāk izzināt šā unikālā mantojuma nozīmi un nepieciešamību to nosargāt.
Lasīt vairāk

Raimonds Rudzāts. Sporta Pote

Ekspedīcijā Siguldas novadā secinājām, ka tas ir pārpilns ar sporta adrenalīnu. Lēkšanas, lidošanas, laišanās, iešanas, skriešanas, šļūkšanas – aktivitātes teju visām gaumēm un spējām. Tāpēc nolēmu painteresēties – kopš kura laika sports ir tik ļoti pārņēmis Siguldas senleju. Tā kā ikdienu mēdzu pavadīt kopā ar sporta žurnālistiem, veicu nelielu aptauju, lai noskaidrotu, kurš siguldietis varētu pavērt priekškaru uz demokrātiskā sporta uzplaukumu Siguldas novadā. Visi uzrunātie norādīja uz vienu un to pašu cilvēku – Raimondu Rudzātu. Sporta žurnālists, sporta entuziasts, siguldietis un piedevām – brīnumu organizators savā “R. R. fondā”. Mums noteikti bija jāaprunājas!
Lasīt vairāk

Ko uzglabā iezis?

Visticamāk, katrs, kurš mērojis ceļu no Rīgas Valmieras virzienā, caurbraucot Murjāņiem, ir nopētījis Siguldas novadā esošās Inčukalna dabasgāzes krātuves varenos vārtus. Pirmās domas, kas nāk prātā – tas noteikti ir šausmīgi bīstami! Nacionāla mēroga tehniskā būve, kas aiz vārtiem slēpj... gāzi. Daudz, daudz gāzes. Noteikti – lielās mucās vai toveros, noteikti - uz katra tovera ir pa uzlīmei ar miroņgalvu uz oranža trīsstūra. Vēl ticamāk – ja plīst kāds ventilis, tad lai Dievs stāv mums klāt! Un miljons citu izdomājumu, kas rodas cilvēkam, kurš no dabas gāzes krātuves saprot tikpat daudz kā atšķirību starp fadiēza mažoru un sibemola septakordu. Tātad – neko daudz. Mazliet vēlāk, stāvot uzkalniņā pretī Krimuldas baznīcai, kas cilvēka mērogam ir gana tālu, secinām, ka vēl joprojām atrodamies turpat - tieši virs dabas gāzes krātuves. Kad apjēdzam, ka gāzes krātuves mērogs ir 25 km2, un tā aptuveni 700 metru dziļumā sevī tur teju piecus miljardus kubikmetru gāzes, mazliet saļogās ceļi. Bet pēc tam – kļūst interesanti. 700 metru dziļumā ieraktas milzu mucas? Ne taču! Gāze tiek uzkrāta.. iežos. Tā kā tas skan vēl neticamāk, uzmeklējām vienu no mūsu laika spilgtākajiem dabas pētniekiem – zaļgalvi Rvīnu Vardi – lai viņš sniegtu mums atbildes, mieru un nojausmu par to, cik cilvēks tomēr ir maziņš. Lūk, ko viņš mums pastāstīja..
Lasīt vairāk

Siluetu un tēlu pretrunīgā daba

Lasīt vairāk

Kuldīgas novads, Kurzeme

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Teksts: Jānis Holšteins - Upmanis
Foto: Arturs Jenots
Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīcija uz Kuldīgas novadu “Radiožurnālam” ir īpašs izaicinājums, jo jau četrus gadus esam teju vietējie – sākotnēji ar kultūrvietas “Kulturālo kartupeļu lauks” starpniecību, nākotnē – ar vides objektu “Vēl lielāks galds virs mana galda” Kuldīgas centrā. Veidojot šos objektus, Kuldīgas novadu esam izceļojuši gandrīz krustu šķērsu, tāpēc atrast ko negaidītu ir īpašs prieks.

Un tieši šāds – neviltots prieks – mūs pārņem jau pirmajā pieturvietā. Un to nevar nosaukt nekā citādi kā par sakritību, jo uz Laidu muižu mūs netīšām aizveda Valters Dakša, kuru aicinājām kļūt par ekspedīcijas raksta autoru. Tā kā Valters nakti bija pārlaidis tieši tur, jau laicīgā rīta stundā ieradāmies pie bijušās Laidu pamatskolas ēkas, kuru nu pārņēmuši… mākslinieki: mūziķi, keramiķi, gleznotāji, rakstnieki, kā arī daži diezgan atpazīstami rezidenti no ārzemēm.

Kādus desmit gadus atpakaļ līdzīgas mākslinieku komūnas izveidojās Andrejsalā, VEF bijušās rūpnīcas ēkās, Spīķeru kvartālā vēl ilgi pirms remonta un citur. Doma pavisam vienkārša – ja nezini kā izglābt ēku, ielaid tajā māksliniekus. Viņi visu sakops, uzlabos, iekārtos un izveidos no tās gana baudāmu kultūrvietu. Cita lieta – kā rāda pieredze – kad kultūrvieta ir pašā plaukumā, diemžēl uzrodas naudīgāki “īrnieki”, kuri pārņem šīs vietas ar pilnīgi citiem nodomiem. Sak’- “paldies, ka izglābāt un sakopāt – tālāk mēs paši tiksim galā”. Ļoti negribētos, lai tas būtu arī Laidu muižas nākotnes stāsts, jo šodienas īrnieki ir labi pazīstami, uzticami un ar izcilu gaumi. Tieši tas, kas nepieciešams teiksmainajai Laidu muižai.

Pavisam netālu no Laidu pils kompleksa uzejam vēl kādu fascinējošu būvi – Sieksātes luterāņu klostera baznīcu – pirmo luterāņu klosteri Latvijā. Baznīca, mērot baznīcu gados, ir pavisam jauna, mūsdienīga un, jā, pat stilīga, jo kaut ko tādu ieraudzīt, šķirot grants ceļa putekļus starp labības laukiem ir neviltots pārsteigums. Pārsteidzoši arī, ka baznīcu no ceļiniekiem sargā “privātīpašuma” barjera.

Un tad mūsu ceļš ved uz Ēdoli, lai iepazītos ar pirmo latviešu bibliotēku. To 1840.gada 23.aprīlī paveicis neviens cits kā mūsu kuģotājs, publicists, grāmatvedis, rakstvedis, koru un Baltijas jūras izsmelšanas biedrības dibinātājs, žūpības apkarotājs Ēdoles spirta brūža pašā viducī un nežēlīgā barona fon Bēra izjokotājs - Krišjānis Valdemārs. Lai arī Ēdolē sabijis vien divus gadus, viņš paspējis pilsētu iegriezt tādā vērpetē, ka tā vēl šodien turpina griezties Valdemāra zīmē.

Līdzvērtīgu vērpeti jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem piedzīvo Kuldīgas pilsētas arhitektūra. Visus šos gadus rūpīgi kopta, pārdomāta, sargāta un restaurēta, lai saglabātu vēsturisko izskatu – nekādu plastmasas logu, stikla fasāžu vai daudzstāvu viesnīcu. Kā rakstīts 1978.gadā sastādītajā Kuldīgas vēsturiskā centra pasē: “Kuldīga ir unikāls pilsētbūv- niecisks veidojums, kas, pateicoties vairākiem labvēlīgiem faktoriem, saglabājis līdz mūsu die- nām neskartu sena mazpilsētas centra plānojumu un apbūves struktūru, kurā koncentrēts arī lielāks skaits arhitektoniskā dekora un lietišķās mākslas darinājumu – vairāk kā jebkurā citā Latvijas senā mazpilsētā.”

Jā, reizēm unikalitāti var ieraudzīt tikai uz laika ass. Kas sākotnēji izskatās pēc māksliniekiem - dīkdieņiem bijušajā pamatskolā pēc laika var izrādīties liktenīgs modinātāja zvans pieklusušā miestiņā. Tikai pēc laika var saprast kādu ietekmi uz līdzcilvēkiem spēj atstāt viens gudrs un radošs prāts, kurš peld pret straumi, saviļņojot ar savu dedzību. Tikai ar laiku var novērtēt, ka darbi, kas tiek darīti godīgi, pacietīgi un jēgpilni, spēj savērpt visiespaidīgākas vērpetes.

Un, starp citu, kad nākamreiz piestāsiet aplūkot Īvandes ūdenskritumus Rendā, paejiet kādu gabaliņu pa taciņu tālāk aiz pirmā ūdenskrituma. Izrādās, ka tā nav gramatikas kļūda uz tūrisma objekta norādes – ūdenskritumu patiešām ir vairāk.

 

Došanos ekspedīcijā atbalsta: Kuldīgas novada pašvaldība

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads

Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads