Apskatīt kartē

Ekspedīcijas piezīmes. Alojas novads

Radot “Radiožurnāla” aizmetņus, šovasar mūsu ceļi veda uz dažnedažādām Latvijas vietām. Meklējot rakstu varoņus, viesojāmies pašvaldībās, pilsētās, ciemos, miestos un viensētās. Daudzi no tiem mūs ne gluži pārsteidza nesagatavotus, bet tā vai citādi nolika mūs “uz nelielas pauzes”.
Lasīt vairāk

Mistiskā Regīna Ezera

Lasīt vairāk

Arhips Kuindži un taureņu spārni (1842–1910)

Lasīt vairāk

Sloveckis

Lasīt vairāk

Johans Valters

Lasīt vairāk

Purvīšu dzimtas sākums un Vilhelma Kārļa Purvīša vectēvs. JĒKABS PURVĪTIS

Lasīt vairāk

Mariona

Lasīt vairāk

Vilhelma Purvīša nozīme Ķemera dzīvē. Epizodes

Lasīt vairāk

AUSEKLIS (1850-1879) JAUNPIEBALGĀ

Lasīt vairāk

Ritums Ivanovs

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Lasīt vairāk

Kārlis Skalbe. Dzejnieks un Zetlīziņa.

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Gulbenes novads

Lasīt vairāk

Pēteris Šmits. Folkloras problēmas.

Lasīt vairāk

Brā’āļi

Lasīt vairāk

Veidenbaums. Ceļotājs apziņā, laikā un telpā

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Valmieras novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Savvaļa

Lasīt vairāk

Pauls Valdens. Fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.

(1863. gada 26. jūlijs – 1957. gada 22. janvāris)
Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Olaines novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Siguldas novads

Lasīt vairāk

Krietnais kritiķis Zeiferts

Lasīt vairāk

Pastāvēs, kas nemainīsies

Lasīt vairāk

ANTRA LIEDSKALNIŅA

Lasīt vairāk

Emīls Dārziņš. In Limbo.

In limbo – nemainīgs stāvoklis, kurā kāds ir aizmirsts, atstāts vai nonācis pats. Stāvoklis, kurā neviens nezina kas notiks un kad (un vai vispār) tas notiks. Emīls Dārziņš – cilvēks, komponists, kurš piedzima Jaunpiebalgā 1875.gada 3.novembrī, bet savos ideālos un vīzijās ir iestidzis nu jau arī mūsdienās.
Lasīt vairāk

Krodera paradoksi

Lasīt vairāk

Jūlijs Madernieks. Ornaments.

Lasīt vairāk

Bēru dzimtas mantojums Ventspils novadā

Bēru dzimtas heraldisko lāci sāku ķert pirms desmit gadiem, kad Rīgā pavadītais studiju laiks mani domās arvien vilināja atgriezties mājās – Popē. Šo gadu laikā, lāča pēdas ir izdevies sadzīt gan Popes muižas vēsturiskās ēdamzāles oriģinālo mēbeļu veidolā, parka dekoratīvās vāzes izskatā, gan arī arhīva materiālu izcilos paraugos. Tā gluži vienkārši, sekojot Bēru dzimtas lācim, izdevās izstrādāt arī savu maģistra darbu vēsturē, kas ļāva vēl plašāk izzināt šā unikālā mantojuma nozīmi un nepieciešamību to nosargāt.
Lasīt vairāk

Raimonds Rudzāts. Sporta Pote

Ekspedīcijā Siguldas novadā secinājām, ka tas ir pārpilns ar sporta adrenalīnu. Lēkšanas, lidošanas, laišanās, iešanas, skriešanas, šļūkšanas – aktivitātes teju visām gaumēm un spējām. Tāpēc nolēmu painteresēties – kopš kura laika sports ir tik ļoti pārņēmis Siguldas senleju. Tā kā ikdienu mēdzu pavadīt kopā ar sporta žurnālistiem, veicu nelielu aptauju, lai noskaidrotu, kurš siguldietis varētu pavērt priekškaru uz demokrātiskā sporta uzplaukumu Siguldas novadā. Visi uzrunātie norādīja uz vienu un to pašu cilvēku – Raimondu Rudzātu. Sporta žurnālists, sporta entuziasts, siguldietis un piedevām – brīnumu organizators savā “R. R. fondā”. Mums noteikti bija jāaprunājas!
Lasīt vairāk

Ko uzglabā iezis?

Visticamāk, katrs, kurš mērojis ceļu no Rīgas Valmieras virzienā, caurbraucot Murjāņiem, ir nopētījis Siguldas novadā esošās Inčukalna dabasgāzes krātuves varenos vārtus. Pirmās domas, kas nāk prātā – tas noteikti ir šausmīgi bīstami! Nacionāla mēroga tehniskā būve, kas aiz vārtiem slēpj... gāzi. Daudz, daudz gāzes. Noteikti – lielās mucās vai toveros, noteikti - uz katra tovera ir pa uzlīmei ar miroņgalvu uz oranža trīsstūra. Vēl ticamāk – ja plīst kāds ventilis, tad lai Dievs stāv mums klāt! Un miljons citu izdomājumu, kas rodas cilvēkam, kurš no dabas gāzes krātuves saprot tikpat daudz kā atšķirību starp fadiēza mažoru un sibemola septakordu. Tātad – neko daudz. Mazliet vēlāk, stāvot uzkalniņā pretī Krimuldas baznīcai, kas cilvēka mērogam ir gana tālu, secinām, ka vēl joprojām atrodamies turpat - tieši virs dabas gāzes krātuves. Kad apjēdzam, ka gāzes krātuves mērogs ir 25 km2, un tā aptuveni 700 metru dziļumā sevī tur teju piecus miljardus kubikmetru gāzes, mazliet saļogās ceļi. Bet pēc tam – kļūst interesanti. 700 metru dziļumā ieraktas milzu mucas? Ne taču! Gāze tiek uzkrāta.. iežos. Tā kā tas skan vēl neticamāk, uzmeklējām vienu no mūsu laika spilgtākajiem dabas pētniekiem – zaļgalvi Rvīnu Vardi – lai viņš sniegtu mums atbildes, mieru un nojausmu par to, cik cilvēks tomēr ir maziņš. Lūk, ko viņš mums pastāstīja..
Lasīt vairāk

Siluetu un tēlu pretrunīgā daba

Lasīt vairāk

Rūmī un Imants Ziedonis, ceļš uz grāmatas izdošanu

Lasīt vairāk

Jānis Kuzmins. Mācēt uzvarēt

Lasīt vairāk

Jauno mākslinieku balvas "Pavasaris" izstāde Purvīša muzejā

Purvīša muzejs atklāj jauno mākslinieku balvas “Pavasaris” izstādi muzeja teritorijā, kur 21 lielformāta darbs izstādīts brīvdabā – aptuveni divu kilometru garajā ainavu takā “Purvīša acīm”. Pirmo reizi jauno mākslinieku konkursu Purvīša muzejs organizē kopā ar MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolu un Cēsu pilsētas Mākslas skolu.
Lasīt vairāk

Ekspedīcijas piezīmes. Purvīti meklējot. Jaunpiebalga.

Lasīt vairāk

Ventspils novads , Kurzeme

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Teksts: Jānis Holšteins - Upmanis
Foto: Elīza Eikerte
Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Par ķīšvēderiem, usmniekiem, zābakgriežiem, ventiņiem, suitiem, lībiešiem un pārējiem kurzemniekiem, tātad. Radiožurnāla diapozitīvu projektorā tiek ievietots bilžu katalogs ar nosaukumu “Ventspils novads”. Plašs, dinamisks, ļoti kolorīts un dažāds galamērķis ceļotāja gaumei ar lielu amplitūdu.

Nolemjam sākt ar vietu, ko savā “Kurzemītē” ilgi lencis arī Ziedonis – jā, tā jau 110 gadus ir nepieejama, sargāta un ļoti noslēpumaina sala Usmas ezera vidū ar unikālu floras un faunas dažādību, kas pieejama tikai zinātniekiem. Mēs tādi neesam, tāpēc bez liekām ceremonijām ejam iekšā Usmas tautas namā. Vadītāja Elana un viņas māsa aizrautīgi stāsta par ķīšvēderiem – vietējo priekštečiem (“Jo citi domāja, ka usmnieki to tik vien dār’ kā ķēr ķīšs!”) un “mūsu krasta lībiešiem” – zābakgriežiem. Jā, tāpēc, ka grieza nost nogalētajiem pretiniekiem zābakus, lai pēc tam tos izmantotu paši. Draisks stāsts, nudien. Blakus tautas namam ir viena no, mūsuprāt, gaumīgākajām mūsdienās celtajām baznīcām – viss kokā, viss - gaisīgs, caurspīdīgs un viscaur garīgs.

Savukārt liela, masīva, pamatīga un drošās rokās nonākusi ir Popes muiža. Muižas biedrības flagmanis Roberts stāsta par kovida vasarā atrakto seno muižas bruģi, kas plešas teju lielveikala stāvvietas apmēros. Stāsta par biedrības lēno, sarežģīto, bet ļoti nepieciešamo sirds darbu, lai pēc laika popiņi (Popes pamatiedzīvotāji) varētu atkal lepoties ar cēlo būvi. Pie tam, ja gribat redzēt kā izskatās muižas palīgēkā ierīkots skeitparks – lūdzu. Te par visiem ir padomāts.

Par cilvēka un dabas mijiedarbību rūpīgi padomājuši arī Jūrkalnē. Goda vārds, nesaprotu, kā es līdz šim biju veiksmīgi izvairījies no Jūrkalnes stāvkrasta! Skaties uz Baltijas jūru, ar prātu saproti, ka esi tepat Latvijā, bet ainava atgādina Grieķijas vai Itālijas krastus. Un es nekad nebiju ievērojis, ka arī Baltijas jūra var krāsoties Vidusjūras tirkīzzilajā?! Arhitektoniski episkais Vējturu nams turpat netālu arī palīdz nesaprast vai vēl joprojām esi Latvijā.

Arī Užavas bāka, starp citu, drīzāk ir izkāpusi no kādas Vesa Andersona filmas. Savdabīgā novietojuma dēļ (stāvkrastā), jau kāpjot pa bākas gredzenveida kāpnēm un palūkojoties pa logu, šķiet, ka jūra jau šķeļ krastus pret mežu, kas šķir bāku no ūdens. Augšā uzkāpjot tomēr pārliecinies, ka esi drošībā un tā ir tikai optiska ilūzija. Diezgan “optisku pārdzīvojumu” vēlāk sagādā arī Užavas tiltiņš – trosēs balstīts metāla tilts ar metāla režģu virsmu. Cilvēkiem ar vājiem nerviem – kā man – labāk tiltu šķērsot, grozot galvu tikai pa labi un kreisi. 

Nolemjam saprast – kur ir Venstpils novada centrs. Izšķirstot vēstures lappuses, secinām, ka senos laikos vēl pirms Ventspils rašanās tagadējā novada svarīgākais kodols – tirdzniecības vieta un ceļu krustpunkts – bijusi Piltene. Jābrauc – nav divu domu. Ceļš uz Pilteni ir izaicinājums gan automašīnai, gan prātam – tas ved gar Zlēku muižu. Tā liek izbrīnā noelsties, jo tik grandiozu, sabombardētu, (dīvaini par drupām tā teikt) skaistu ēku es nebiju redzējis. Otrā pasaules kara laikā šeit bijis vācu kara hospitālis. Attiecīgi – tajā 1945.gadā Zlēku muiža arī ir iestrēgusi. Kā skumjš un skaudrs atgādinājums par seno laiku varenību un to, cik tas viss tomēr ir šķitums. Iespaidīgs ir Ventspils novads. Tas būtu īstais vārds. Iespaidīgs un citādāks.

 

Došanos ekspedīcijā un rakstu tapšanu atbalsta Ventspils novada pašvaldība

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads

Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads