Apskatīt kartē

Ekspedīcijas piezīmes. Alojas novads

Radot “Radiožurnāla” aizmetņus, šovasar mūsu ceļi veda uz dažnedažādām Latvijas vietām. Meklējot rakstu varoņus, viesojāmies pašvaldībās, pilsētās, ciemos, miestos un viensētās. Daudzi no tiem mūs ne gluži pārsteidza nesagatavotus, bet tā vai citādi nolika mūs “uz nelielas pauzes”.
Lasīt vairāk

Mistiskā Regīna Ezera

Lasīt vairāk

Arhips Kuindži un taureņu spārni (1842–1910)

Lasīt vairāk

Sloveckis

Lasīt vairāk

Johans Valters

Lasīt vairāk

Purvīšu dzimtas sākums un Vilhelma Kārļa Purvīša vectēvs. JĒKABS PURVĪTIS

Lasīt vairāk

Mariona

Lasīt vairāk

Vilhelma Purvīša nozīme Ķemera dzīvē. Epizodes

Lasīt vairāk

AUSEKLIS (1850-1879) JAUNPIEBALGĀ

Lasīt vairāk

Ritums Ivanovs

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Lasīt vairāk

Kārlis Skalbe. Dzejnieks un Zetlīziņa.

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Gulbenes novads

Lasīt vairāk

Pēteris Šmits. Folkloras problēmas.

Lasīt vairāk

Brā’āļi

Lasīt vairāk

Veidenbaums. Ceļotājs apziņā, laikā un telpā

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Valmieras novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Savvaļa

Lasīt vairāk

Pauls Valdens. Fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.

(1863. gada 26. jūlijs – 1957. gada 22. janvāris)
Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Olaines novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Siguldas novads

Lasīt vairāk

Krietnais kritiķis Zeiferts

Lasīt vairāk

Pastāvēs, kas nemainīsies

Lasīt vairāk

ANTRA LIEDSKALNIŅA

Lasīt vairāk

Emīls Dārziņš. In Limbo.

In limbo – nemainīgs stāvoklis, kurā kāds ir aizmirsts, atstāts vai nonācis pats. Stāvoklis, kurā neviens nezina kas notiks un kad (un vai vispār) tas notiks. Emīls Dārziņš – cilvēks, komponists, kurš piedzima Jaunpiebalgā 1875.gada 3.novembrī, bet savos ideālos un vīzijās ir iestidzis nu jau arī mūsdienās.
Lasīt vairāk

Krodera paradoksi

Lasīt vairāk

Jūlijs Madernieks. Ornaments.

Lasīt vairāk

Bēru dzimtas mantojums Ventspils novadā

Bēru dzimtas heraldisko lāci sāku ķert pirms desmit gadiem, kad Rīgā pavadītais studiju laiks mani domās arvien vilināja atgriezties mājās – Popē. Šo gadu laikā, lāča pēdas ir izdevies sadzīt gan Popes muižas vēsturiskās ēdamzāles oriģinālo mēbeļu veidolā, parka dekoratīvās vāzes izskatā, gan arī arhīva materiālu izcilos paraugos. Tā gluži vienkārši, sekojot Bēru dzimtas lācim, izdevās izstrādāt arī savu maģistra darbu vēsturē, kas ļāva vēl plašāk izzināt šā unikālā mantojuma nozīmi un nepieciešamību to nosargāt.
Lasīt vairāk

Raimonds Rudzāts. Sporta Pote

Ekspedīcijā Siguldas novadā secinājām, ka tas ir pārpilns ar sporta adrenalīnu. Lēkšanas, lidošanas, laišanās, iešanas, skriešanas, šļūkšanas – aktivitātes teju visām gaumēm un spējām. Tāpēc nolēmu painteresēties – kopš kura laika sports ir tik ļoti pārņēmis Siguldas senleju. Tā kā ikdienu mēdzu pavadīt kopā ar sporta žurnālistiem, veicu nelielu aptauju, lai noskaidrotu, kurš siguldietis varētu pavērt priekškaru uz demokrātiskā sporta uzplaukumu Siguldas novadā. Visi uzrunātie norādīja uz vienu un to pašu cilvēku – Raimondu Rudzātu. Sporta žurnālists, sporta entuziasts, siguldietis un piedevām – brīnumu organizators savā “R. R. fondā”. Mums noteikti bija jāaprunājas!
Lasīt vairāk

Ko uzglabā iezis?

Visticamāk, katrs, kurš mērojis ceļu no Rīgas Valmieras virzienā, caurbraucot Murjāņiem, ir nopētījis Siguldas novadā esošās Inčukalna dabasgāzes krātuves varenos vārtus. Pirmās domas, kas nāk prātā – tas noteikti ir šausmīgi bīstami! Nacionāla mēroga tehniskā būve, kas aiz vārtiem slēpj... gāzi. Daudz, daudz gāzes. Noteikti – lielās mucās vai toveros, noteikti - uz katra tovera ir pa uzlīmei ar miroņgalvu uz oranža trīsstūra. Vēl ticamāk – ja plīst kāds ventilis, tad lai Dievs stāv mums klāt! Un miljons citu izdomājumu, kas rodas cilvēkam, kurš no dabas gāzes krātuves saprot tikpat daudz kā atšķirību starp fadiēza mažoru un sibemola septakordu. Tātad – neko daudz. Mazliet vēlāk, stāvot uzkalniņā pretī Krimuldas baznīcai, kas cilvēka mērogam ir gana tālu, secinām, ka vēl joprojām atrodamies turpat - tieši virs dabas gāzes krātuves. Kad apjēdzam, ka gāzes krātuves mērogs ir 25 km2, un tā aptuveni 700 metru dziļumā sevī tur teju piecus miljardus kubikmetru gāzes, mazliet saļogās ceļi. Bet pēc tam – kļūst interesanti. 700 metru dziļumā ieraktas milzu mucas? Ne taču! Gāze tiek uzkrāta.. iežos. Tā kā tas skan vēl neticamāk, uzmeklējām vienu no mūsu laika spilgtākajiem dabas pētniekiem – zaļgalvi Rvīnu Vardi – lai viņš sniegtu mums atbildes, mieru un nojausmu par to, cik cilvēks tomēr ir maziņš. Lūk, ko viņš mums pastāstīja..
Lasīt vairāk

Siluetu un tēlu pretrunīgā daba

Lasīt vairāk

Dundaga, Kurzeme

Krokodila ligzdā

Teksts: Jānis Volkinšteins
Krokodila ligzdā

Ir reti tie cilvēki, kuru biogrāfijas pārlapojot rodas vēlme apmest viesistabas galdu otrādi, izgrūžot skanīgi pusartikulētu vaidu: “Kā tas ir iespējams?!” Kādam ir jābūt indivīda mentālajam un fiziskajam stāvoklim, lai spēkpilni maršētu cauri 20. gadsimta absurdu nejaušības domino gaļasmašīnai, dienas beigās kļūstot par ikonu?

Emigrācija
Runa ir par latviešu leģendu Arvīdu Blūmentālu, dzimušu Dundagā 1925. gada 19. martā Būdēnu mājās kā vidējam dēlam brāļu Edgara un Kārļa kompānijā. Līdzīgi kā pulka laikabiedru, zvejnieku ģimenē augušais un Talsu Valsts ģimnāzijā skolotais puisis uzsāka militārās gaitas. Nepilnu 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājās 25. Abavas bataljonā, un jau drīzumā sekoja stāsta varoņa gaitas Latviešu leģionā. Kara izskaņā Arvīds atkārtoti ievainots nonāca Berlīnē, padomju okupācijas zonā, no tās esot izdevies aizbēgt uz amerikāņu zonu, no kuras migrējot tālāk pieņemts lēmums iestāties nostāstiem apvītajā Franču ārzemnieku leģionā.

Pēc viskija ar helikopteru
Jau 1951. gadā Arvīds devies uz Austrāliju, lai, kā viņa esenci trāpīgi skaisti kopsavelk “Latvija Amerikā” 2006. gada nekrologs – proti, atsaucoties uz Rimantu Ziedoni, kurš grāmatā “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks” aprakstījis: Blūmentāls ir emigrants no Latvijas, bet atšķirībā no pārējiem svešatnes latviešiem izvēlējies nevis pārtikuša mietpilsoņa, bet dēkaiņa dzīvi. Šajā izdevumā minēti anekdotiski stāsti par stāsta varoņa izgājieniem, piemēram, Jāņu svinēšana ar Austrālijas iedzimtajiem, ceļojums pakaļ viskijam ar helikopteru un auto bagāžniekā audzētas rozes. Prieka asariņa par kreatīvu pieeju dzīvei!

Krokodilu makšķernieku stāsti
Dundagas pilī atrodamā ekspozīcija, kas veltīta dēkainim, ir pērļu… vai opālu raktuve interesentiem, kuri ir gatavi rakties un aizmirsties šādu laika liecību avīžu izgriezumos, fotogrāfijās un rūpīgi izkoptā rokrakstā (cik no mums vēl tādu pieprot?) rakstītās vēstulēs. Protams, jāieslēdz kritiskās domāšanas filtrs dažādu anekdotisku notikumu iespējamiem pārspīlējumiem un glorifikācijām, bet vai ļauties šādiem stāstiem nav līdzīgi kā ieslīgt 2003. gada Tima Bērtona filmas “Big Fish” makšķernieku stāstos, kuros realitāte saplūst ar… tās papildu dimensijām? 

Kultūras pēdas nospiedums
Ārpus militāri vīrišķīgajām dzīvesstāsta izpausmēm, kuru stāsti iederētos mačo tipa pasēdēšanās kādā brūzī, kurzemnieka neparastie dzīves gājuma nospiedumi ir gravitējuši kultūras pasauli ar Latvijas kultūras telpas grandiem. Starp tiem jāuzskaita Ivars Seleckis, Ansis Epners no dokumentējošā kino pasaules; Imants Ziedonis, Rimants ziedonis – kā literāti, kuri palīdzējuši pārpasaulīgi iegrāmatot Krokodilu Harija stāstu, lai tas neizplēnētu līdz ar viņa došanos aizsaulē. Galu galā – arī “stipro vīru piemiņai” veltītais krokodila piemineklis, filmas “Kurzeme” (autori – Imants Ziedonis un Ivars Seleckis; producents – Latvijas Goda konsuls Čikāgā ASV Norberts Klaucēns) simbols, kuru veidojis tēlnieks Oļegs Skarainis, to godam sargā un saglabā! Tāpat kā piemiņu veselai paaudzei – karā pāragri kritušu latviešu puiku un vīru pašaizliedzībai.

Kinoleģenda
Vai atceraties 1986. gadā uzņemto kinofilmu “Krokodils Dandijs”? Spriedzes un piedzīvojumu bagātā izklaides filma klāsta dēkaiņa – krokodilu mednieka – izaicinājumiem piesātinātās ikdienas stāstu. Lēš, ka par filmas prototipu uzskatīts Krokodilu Harijs – Arvīds Blūmentāls, kura bezbailīgās gaitas pie Austrālijas mežonīgās dabas krūts izpelnījušās magnētisku ažiotāžu. Nudien, ja var ticēt stāstiem, krokodilu divcīņas Arvīda spēka gados ir mērāmas desmitiem tūkstošos, līdz Austrālijas valdība medības aizliedza. Poētiskas refleksijas par šo dienu pārdzīvojumiem atrodamas stāsta varoņa literārajā darbā “Ilgas pēc saules”, kuras redakciju veidojis Ernests Jurka. 

Medību zenīta laiks
Iestādīt koku, nosist krokodilu un… izrakt māju? Līdz Arvīda krāšņi aprakstītās, adrenalīna piesātinātās krokodilu medības 1968. gadā tika aizliegtas, Austrālijas savvaļas dabas skaudrumu demonstrējošās Kūberbedijas iemītniekam bija jāuzsāk jauns rūpals. Protams, tas nebūtu Arvīds Blūmentāls, ja pēc šāda savas ikdienas kāršu namiņa sabrukšanas netiktu sabūvēts jauns. Proti, kļuvis par opālu racēju, pašveidotās dārgakmeņu raktuvēs izveidoja askētiskajam dzīvesstilam piedienošu mitekli “Krokodila ligzda”, kur laika gaitā esot viesojušās kolorītas daudzkontinentālas dažādu nāciju personības, kamēr Latvijas iedzīvotājiem, atrodoties aiz Padomju Savienības radītā dzelzs priekškara, par šo fenomenu nebija ne jausmas. 

Ilgas pēc saules
Vai Arvīds Blūmentāls vairāk nekā 100 gadu senā pagātnē dzima ar spītīgu domu “Esmu dzimis īstajā laikā, bet neīstajā vietā”? Ļoti maz ticams, ja iedziļināmies viņa refleksijās par dzimto vietu, mīļajiem radiniekiem un niansētām atmiņām par dzimtas mājām un zirgu draiskulībām stallī… Bet ir ļoti ticams, ka jaudas ikonu, kā Arvīds Blūmentāls, nukleāri bezbailīgā enerģija ir sinonīms adaptācijas spējai jebkādos apstākļos. Tieši tik viegli un – iedvesmas pilni.

Došanos ekspedīcijā un rakstu tapšanu atbalsta Talsu novada pašvaldība