Apskatīt kartē

Ekspedīcijas piezīmes. Alojas novads

Radot “Radiožurnāla” aizmetņus, šovasar mūsu ceļi veda uz dažnedažādām Latvijas vietām. Meklējot rakstu varoņus, viesojāmies pašvaldībās, pilsētās, ciemos, miestos un viensētās. Daudzi no tiem mūs ne gluži pārsteidza nesagatavotus, bet tā vai citādi nolika mūs “uz nelielas pauzes”.
Lasīt vairāk

Mistiskā Regīna Ezera

Lasīt vairāk

Arhips Kuindži un taureņu spārni (1842–1910)

Lasīt vairāk

Sloveckis

Lasīt vairāk

Johans Valters

Lasīt vairāk

Purvīšu dzimtas sākums un Vilhelma Kārļa Purvīša vectēvs. JĒKABS PURVĪTIS

Lasīt vairāk

Mariona

Lasīt vairāk

Vilhelma Purvīša nozīme Ķemera dzīvē. Epizodes

Lasīt vairāk

AUSEKLIS (1850-1879) JAUNPIEBALGĀ

Lasīt vairāk

Ritums Ivanovs

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads

Lasīt vairāk

Kārlis Skalbe. Dzejnieks un Zetlīziņa.

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Gulbenes novads

Lasīt vairāk

Pēteris Šmits. Folkloras problēmas.

Lasīt vairāk

Brā’āļi

Lasīt vairāk

Veidenbaums. Ceļotājs apziņā, laikā un telpā

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Valmieras novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes. Savvaļa

Lasīt vairāk

Pauls Valdens. Fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.

(1863. gada 26. jūlijs – 1957. gada 22. janvāris)
Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Olaines novads

Lasīt vairāk

Ekspedīciju piezīmes: Siguldas novads

Lasīt vairāk

Krietnais kritiķis Zeiferts

Lasīt vairāk

Pastāvēs, kas nemainīsies

Lasīt vairāk

ANTRA LIEDSKALNIŅA

Lasīt vairāk

Emīls Dārziņš. In Limbo.

In limbo – nemainīgs stāvoklis, kurā kāds ir aizmirsts, atstāts vai nonācis pats. Stāvoklis, kurā neviens nezina kas notiks un kad (un vai vispār) tas notiks. Emīls Dārziņš – cilvēks, komponists, kurš piedzima Jaunpiebalgā 1875.gada 3.novembrī, bet savos ideālos un vīzijās ir iestidzis nu jau arī mūsdienās.
Lasīt vairāk

Krodera paradoksi

Lasīt vairāk

Jūlijs Madernieks. Ornaments.

Lasīt vairāk

Bēru dzimtas mantojums Ventspils novadā

Bēru dzimtas heraldisko lāci sāku ķert pirms desmit gadiem, kad Rīgā pavadītais studiju laiks mani domās arvien vilināja atgriezties mājās – Popē. Šo gadu laikā, lāča pēdas ir izdevies sadzīt gan Popes muižas vēsturiskās ēdamzāles oriģinālo mēbeļu veidolā, parka dekoratīvās vāzes izskatā, gan arī arhīva materiālu izcilos paraugos. Tā gluži vienkārši, sekojot Bēru dzimtas lācim, izdevās izstrādāt arī savu maģistra darbu vēsturē, kas ļāva vēl plašāk izzināt šā unikālā mantojuma nozīmi un nepieciešamību to nosargāt.
Lasīt vairāk

Raimonds Rudzāts. Sporta Pote

Ekspedīcijā Siguldas novadā secinājām, ka tas ir pārpilns ar sporta adrenalīnu. Lēkšanas, lidošanas, laišanās, iešanas, skriešanas, šļūkšanas – aktivitātes teju visām gaumēm un spējām. Tāpēc nolēmu painteresēties – kopš kura laika sports ir tik ļoti pārņēmis Siguldas senleju. Tā kā ikdienu mēdzu pavadīt kopā ar sporta žurnālistiem, veicu nelielu aptauju, lai noskaidrotu, kurš siguldietis varētu pavērt priekškaru uz demokrātiskā sporta uzplaukumu Siguldas novadā. Visi uzrunātie norādīja uz vienu un to pašu cilvēku – Raimondu Rudzātu. Sporta žurnālists, sporta entuziasts, siguldietis un piedevām – brīnumu organizators savā “R. R. fondā”. Mums noteikti bija jāaprunājas!
Lasīt vairāk

Ko uzglabā iezis?

Visticamāk, katrs, kurš mērojis ceļu no Rīgas Valmieras virzienā, caurbraucot Murjāņiem, ir nopētījis Siguldas novadā esošās Inčukalna dabasgāzes krātuves varenos vārtus. Pirmās domas, kas nāk prātā – tas noteikti ir šausmīgi bīstami! Nacionāla mēroga tehniskā būve, kas aiz vārtiem slēpj... gāzi. Daudz, daudz gāzes. Noteikti – lielās mucās vai toveros, noteikti - uz katra tovera ir pa uzlīmei ar miroņgalvu uz oranža trīsstūra. Vēl ticamāk – ja plīst kāds ventilis, tad lai Dievs stāv mums klāt! Un miljons citu izdomājumu, kas rodas cilvēkam, kurš no dabas gāzes krātuves saprot tikpat daudz kā atšķirību starp fadiēza mažoru un sibemola septakordu. Tātad – neko daudz. Mazliet vēlāk, stāvot uzkalniņā pretī Krimuldas baznīcai, kas cilvēka mērogam ir gana tālu, secinām, ka vēl joprojām atrodamies turpat - tieši virs dabas gāzes krātuves. Kad apjēdzam, ka gāzes krātuves mērogs ir 25 km2, un tā aptuveni 700 metru dziļumā sevī tur teju piecus miljardus kubikmetru gāzes, mazliet saļogās ceļi. Bet pēc tam – kļūst interesanti. 700 metru dziļumā ieraktas milzu mucas? Ne taču! Gāze tiek uzkrāta.. iežos. Tā kā tas skan vēl neticamāk, uzmeklējām vienu no mūsu laika spilgtākajiem dabas pētniekiem – zaļgalvi Rvīnu Vardi – lai viņš sniegtu mums atbildes, mieru un nojausmu par to, cik cilvēks tomēr ir maziņš. Lūk, ko viņš mums pastāstīja..
Lasīt vairāk

Siluetu un tēlu pretrunīgā daba

Lasīt vairāk

Sēlija, Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Teksts: Jānis Holšteins - Upmanis
Foto: Arturs Jenots
Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Mērot uz lielās laika ass, vien sekundes simtdaļu atpakaļ (2021.gada 1.jūlijā) Valsts Prezidenta rosinātais un Saeimas pieņemtais “Latviešu vēsturisko zemju likums” pēkšņi atgrieza Latvijas kartē Sēliju. Ja Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale jau sen visiem bija pazīstama, tad Sēlija nu kļuvusi par noslēpumaino “māsu” – kas tur dzīvo, kā viņi runā, kāda ir viņu dzīvesziņa? Mazliet savādi, jo neviens jau nav “nācis klāt” vai pēkšņi uzradies - tie ir tie paši mūsu ļaudis, kas domā, dara un dzīvo tāpat kā jebkurš no mums. Bet reģiona vēsturiskā nosaukuma atgriešana tomēr daudz ko maina.

Vārda iedošana (atdošana) ir pamodinājusi mītu par vēsturiskajiem sēļiem, kuri līdzās kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, lietuviešiem, jātvingiem, prūšiem un skalvjiem 12.gadsimtā rosījās Baltijas reģionā. Rosījās tā, ka ne jau aiz laba prāta tika izkauti, aiz sevis atstājot teiksmainus pilskalnus, leģendas un apbedījumu vietas, pilnas ar rotām. Aknīstē nesen uzstādīts balts krusts, atzīmējot kristietības ienākšanas Sēļu zemē 810-gadi. Jācer, ka tas uzstādīts pieminot nevis svinot, jo kopš tā laika sēļi pazuda gluži kā Korkuļu ūdensrijēju aprīti.

Iespējams sēļi sakāpa Saukas ezerā – lielākajā visā Sēlijā vai noslēpās plašajos Sēlijas mežu vālos. Pārvilka savai ciltij pāri Kņāvu vai Stupeļu pilskalnu biezās un stāvās segas, vai pavēlās zem Ādmiņu dižakmens. Aiz pāridarījuma nonira pazemes upē. Un tagad – 812 gadus vēlāk – mēs tos no jauna saucam. Tikai – vai ir kas atsaucas?

Zasā noteikti ir. Tur mums top skaidrs, kāpēc sēļi nemīl dižoties un par sevi skaļi stāstīt – jo sēļi ir pašpietiekami, viensētnieki, klusi, tieši, mazliet skarbi (bet ne aiz ļauna – liekvārdību ienīstot), godīgi un centīgi. Sēļu viensētu vidū esot stāvējuši “piena galdi”, kur no rītiem saimnieces izslaukto pienu likušas. Piena daudzums attiecīgi parādīja, kura saimniece strādīgāka – diezgan godīgi. Tostarp, uz “piena galdiem” saimnieces ik pa laikam atstājušas pa kādai dāvanai otrai viensētai. Jo laipnība taču neprasa piepūli.

Un vēl sēļiem traki patīkot meži un purvi – tās ir kā otrās mājas. Un acumirklī viss šķiet pavisam loģiski. Kurzemniekiem – jūra, vidzemniekiem – pakalni, latgaļiem – ezeri, zemgaļiem – plašums, sēļiem – meži. Katram sava dabas stihija, kas pilnveido cilvēku viņa dzīves laikā. Iemāca skatīties uz Pasauli caur šīs stihijas prizmu. Un – kā gan lai mēs katrs nebūtu citādāki, ja kurzemnieks sauli redz apaļu un spožu visas dienas garumā, bet sēļu saule mirdz caur koku stumbriem, stariem izgaismojot smalkākās nianses, kurām citi paietu garām. Jā, smalki ir tie sēļi.

 

Projekts tiek realizēts ar "Zemgales kultūras programma 2022" projektu konkursa atbalstu.

 

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija

Ekspedīciju piezīmes: Sēlija