Radiožurnāls

Ziedošās ievas, rudens krāsaino lapu parāde, koncerti Siguldas pilsdrupu estrādē, aktīvās atpūtas plašais klāsts, spieķīši, alas, pilis – šķiet, ar Siguldu mums katram ir savas asociācijas, pieredze un mīļākie brīvdienu maršruti. Ja ne gluži Latvijas tūrisma lielpilsēta, tad vismaz viena no tūristu galamērķu TOP 5 saraksta Sigulda noteikti ir. Bet, iedziļinoties Siguldas novada vēsturē, varam uzzināt, ka tā ir nevis nejaušība vai mūsdienu PR aģentūru izdomājums, bet gan prasme, kas tiek kopta jau teju 140 gadus.

Siguldas tūrisma uzplaukums datējams ar 1886.gadu, kad tā laika Valdība lēma par dzelzceļa līnijas Rīga – Pleskava būvniecību. Vidzemes muižnieku starpā radās domstarpības par dzelzceļa maršrutu – katrs gribēja, lai svarīgais ceļš ietu caur viņa teritoriju. Siguldā tobrīd valdīja kņaziene Olga Kropotkina, kura veica attiecīgus ziedojumus, izmantoja savu politisko ietekmi, apsolīja uzcelt greznāko vilciena staciju Vidzemē un panāca savu. Kopš tā laika Sigulda kļuva par Krievijas Impērijas mēroga kūrortu. 19.gadsimta beigās latviešu prese bieži minējusi Siguldu un tieši Olgu Kropotkinu kā paraugu starp Latvijas muižniekiem. Lūdzu, “Siguldas spieķīša” uzvaras gājiena starts!

Protams, ap Siguldas pilsētu koncentrējas lielākais tūristu daudzums un te nu jāsaka kā ir – katram pašam uz turieni jābrauc un jāmeklē sevi interesējošās vietas, lietas, izstādes un skatu punkti. Labāk pastāstīsim par to, kas atrodams, izmetot plašāku loku pa Siguldas novadu. Lēdurga mūsu intereses radarā trāpās pirmā. Dendroparks? Garlībs Merķelis? Freileņu muiža? Lēdurgas estrāde? Gana intriģējoši! Jau pēc Lēdurgas apciemojuma secinājām – maza, skaista, sakopta un patstāvīga vieta. Mazliet smieklīgi, bet tā ir pirmā mazpilsēta, kur pieturā sēdoši jaunieši (ap 8 – 10 gadus veci) atpazīst garām ejošo ceļotāju: “Eu, re kur tas Gorans iet!”

Un tad Gorans un komanda turpināja iet pa Lilijas labirintu pie Krimuldas baznīcas, apciemoja valdnieku Kaupo, Inčukalna velnalu un daudz citu skaistu apskates objektu, kuros nav nedz tūristu rindu, skolu autobusu un kņadas. Ne jau tāpēc, ka drūzma traucē iedziļināties – arī populāriem tūrisma objektiem ir vieta ceļvežos. Bet Siguldas novada spēks ir reljefā – takās, alās, mežos, pakalnos un skaistais paveras tiem, kuri ir gatavi paiet pārsimt metru nostāk no iemītajām takām.

Un, ja tā distancēti padomā – Siguldas novads ir kā tāds “stock photo” folderis. Labā nozīmē. Griez kameru uz kuru pusi gribi – visur pakalni, ielejas, ainavas un dziļums. Skaisti dzīvot neaizliegsi. Un, ja vēl ir ļaudis, kuri to visu skaistumu kopj, tad nākas secināt, ka kņazienes Olgas pirms 140 gadiem aizsāktais darbs ir bijis tālredzīgs un atmaksājies ar uzviju.

Došanos ekspedīcijā un rakstu tapšanu atbalsta Siguldas novada pašvaldība