Radiožurnāls

Jūlijs Madernieks, Kārlis Sebris, brāļi Kokari, Voldemārs Irbe (Irbīte), Anna Sakse, Jānis Poruks, Zenta Mauriņa, Mariss Vētra, Uldis Pūcītis, Ludolfs Liberts un vēl daudzi citi Latvijas kultūras dižgari par savu dzimšanas vietu izvēlējušies Gulbenes novadu. Tā kā “Radiožurnāla” galvenie varoņi ir pagātnes un šodienas Lielie Cilvēki, ekspedīcija pa tik cilvēkstāstiem bagātu novadu nevar nebūt gana saturīga un krāšņa. Un mēs dodamies ceļā.

Lai iesildītos, sākam ar arhitektūru. Nodomājam, ka Rankas muiža būs tieši laikā, lai ātri “pagaršotu” Gulbenes novadu, bet laimīgā kārtā maldījāmies – plašās teritorijas apgūšana prasa laiku, atklāj interesantus vēsturiskus faktus un objektus, liek uz mirkli apstāties Lurdas Dievmātes un Sv. Bernadetes Romas katoļu kapelā, izpētīt veselu autoparku un galu galā gluži organiski iztēlē doties Rankas muižas spožuma pilnajā vēsturē.

Arī Lizuma arhitektūra turpina aizsāktos muižas stāstus – to Gulbenes novadā ir ka biezs. Un ar katru nākamo pieturas punktu muižas kļūst par šīs ekspedīcijas vienojošo lielumu – turpinot ceļu, iegriežamies arī Beļavas un Vecgulbenes muižu. Katrai – savs liktenis un stāsts. Dažai paveicies vairāk, un tajā ērti iedzīvojies muzejs vai skola, citas vēl gaida savu kārtu atdzimt vēsturiskajā diženumā.

Riņķojot pa Gulbenes novada ceļiem (un arī bezceļiem, par kuriem vietējie Tirzā mūs lūdz “uzrakstīt avīzei”, tad nu lūdzu – rakstām), uzduramies arī tādiem objektiem, kurus, plānojot ekskursiju uz Gulbeni vien, diez vai izdotos apmeklēt. Kārtenes skatu tornis apbur ar gleznaino ainavu, “Greenways” tilts pār Pededzes upi liecina, ka tā ir iemīļota (un sakopta) vietējo piknika vieta, savukārt Ozolkalna pamatskolas vecajā ēkā turpina diriģēt brāļi Kokari. Ak, jā, par cilvēkiem taču – tāds bija ekspedīcijas sākotnējais mērķis.

Gulbenes novada Lielie Cilvēki interesantā veidā paši atgādina muižas. Katrs savā arodā vai diženumā joprojām cēli stāv pāri laikiem, atstājot mantojumā leģendas, darbus, atmiņu stāstus un iedvesmu. Kā divi Jūliji – Madernieks un Straume – turpina dot enerģiju katru gadu rīkot starptautisku tekstilmākslas festivālu, brāļi Kokari joprojām apbur ar neticamo mīlestību uz kormūziku, rakstnieki, aktieri, mākslinieki un citi kultūras darbinieki, kuri dzimuši Gulbenes novadā, tur ir joprojām. Cita lieta – vai visiem ikdienā pamanāmi. Par dažiem dižgariem rūpējas veseli kolektīvi, par citiem – vien aizrautīgi aktīvisti, kuru misija ir, ja ne restaurēt “dižās muižas – novadniekus”, tad vismaz nodrošināt, lai jumts netek. Un ar to pagaidām ir gana.

Gulbenes novadu gribētos salīdzināt ar kādas enciklopēdijas šķirkli, kuru lasot nākas secināt, ka “šo es zinu”, “ā, tas arī ir šeit?”, un piedzīvot citas līdzīgas atklāsmes – gan vēsturisku objektu un vietu, gan atpazīstamu novadnieku ir tieši tik daudz, lai ekspedīcija pa novadu nebūtu vienmuļa vizināšanās. Katram ceļam šeit ir konkrēts galamērķis ar savu stāstu, un es ticu, ka katram no mums ir vismaz nelielas priekšzināšanas par šo stāstu varoņiem. Tādējādi ceļojums pa Gulbenes novadu kļūst par ceļojumu savās zināšanās pa Latvijas kultūras vēsturi.

Došanos ekspedīcijā un rakstu tapšanu atbalsta Gulbenes novada Kultūras pārvalde

Jūlijs Madernieks, Kārlis Sebris, brāļi Kokari, Voldemārs Irbe (Irbīte), Anna Sakse, Jānis Poruks, Zenta Mauriņa, Mariss Vētra, Uldis Pūcītis, Ludolfs Liberts un vēl daudzi citi Latvijas kultūras dižgari par savu dzimšanas vietu izvēlējušies Gulbenes novadu. Tā kā “Radiožurnāla” galvenie varoņi ir pagātnes un šodienas Lielie Cilvēki, ekspedīcija pa tik cilvēkstāstiem bagātu novadu nevar nebūt gana saturīga un krāšņa. Un mēs dodamies ceļā.

Lai iesildītos, sākam ar arhitektūru. Nodomājam, ka Rankas muiža būs tieši laikā, lai ātri “pagaršotu” Gulbenes novadu, bet laimīgā kārtā maldījāmies – plašās teritorijas apgūšana prasa laiku, atklāj interesantus vēsturiskus faktus un objektus, liek uz mirkli apstāties Lurdas Dievmātes un Sv. Bernadetes Romas katoļu kapelā, izpētīt veselu autoparku un galu galā gluži organiski iztēlē doties Rankas muižas spožuma pilnajā vēsturē.

Arī Lizuma arhitektūra turpina aizsāktos muižas stāstus – to Gulbenes novadā ir ka biezs. Un ar katru nākamo pieturas punktu muižas kļūst par šīs ekspedīcijas vienojošo lielumu – turpinot ceļu, iegriežamies arī Beļavas un Vecgulbenes muižu. Katrai – savs liktenis un stāsts. Dažai paveicies vairāk, un tajā ērti iedzīvojies muzejs vai skola, citas vēl gaida savu kārtu atdzimt vēsturiskajā diženumā.

Riņķojot pa Gulbenes novada ceļiem (un arī bezceļiem, par kuriem vietējie Tirzā mūs lūdz “uzrakstīt avīzei”, tad nu lūdzu – rakstām), uzduramies arī tādiem objektiem, kurus, plānojot ekskursiju uz Gulbeni vien, diez vai izdotos apmeklēt. Kārtenes skatu tornis apbur ar gleznaino ainavu, “Greenways” tilts pār Pededzes upi liecina, ka tā ir iemīļota (un sakopta) vietējo piknika vieta, savukārt Ozolkalna pamatskolas vecajā ēkā turpina diriģēt brāļi Kokari. Ak, jā, par cilvēkiem taču – tāds bija ekspedīcijas sākotnējais mērķis.

Gulbenes novada Lielie Cilvēki interesantā veidā paši atgādina muižas. Katrs savā arodā vai diženumā joprojām cēli stāv pāri laikiem, atstājot mantojumā leģendas, darbus, atmiņu stāstus un iedvesmu. Kā divi Jūliji – Madernieks un Straume – turpina dot enerģiju katru gadu rīkot starptautisku tekstilmākslas festivālu, brāļi Kokari joprojām apbur ar neticamo mīlestību uz kormūziku, rakstnieki, aktieri, mākslinieki un citi kultūras darbinieki, kuri dzimuši Gulbenes novadā, tur ir joprojām. Cita lieta – vai visiem ikdienā pamanāmi. Par dažiem dižgariem rūpējas veseli kolektīvi, par citiem – vien aizrautīgi aktīvisti, kuru misija ir, ja ne restaurēt “dižās muižas – novadniekus”, tad vismaz nodrošināt, lai jumts netek. Un ar to pagaidām ir gana.

Gulbenes novadu gribētos salīdzināt ar kādas enciklopēdijas šķirkli, kuru lasot nākas secināt, ka “šo es zinu”, “ā, tas arī ir šeit?”, un piedzīvot citas līdzīgas atklāsmes – gan vēsturisku objektu un vietu, gan atpazīstamu novadnieku ir tieši tik daudz, lai ekspedīcija pa novadu nebūtu vienmuļa vizināšanās. Katram ceļam šeit ir konkrēts galamērķis ar savu stāstu, un es ticu, ka katram no mums ir vismaz nelielas priekšzināšanas par šo stāstu varoņiem. Tādējādi ceļojums pa Gulbenes novadu kļūst par ceļojumu savās zināšanās pa Latvijas kultūras vēsturi.

Došanos ekspedīcijā un rakstu tapšanu atbalsta Gulbenes novada Kultūras pārvalde