Vecjauži, Vidzeme
Jauno mākslinieku balvas "Pavasaris" izstāde Purvīša muzejā
Purvīša muzejs atklāj jauno mākslinieku balvas “Pavasaris” izstādi muzeja teritorijā, kur 21 lielformāta darbs izstādīts brīvdabā – aptuveni divu kilometru garajā ainavu takā “Purvīša acīm”. Pirmo reizi jauno mākslinieku konkursu Purvīša muzejs organizē kopā ar MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolu un Cēsu pilsētas Mākslas skolu.
Purvīša muzejs iedvesmo jaunos māksliniekus caur Purvīša paustajām vērtībām: būt izciliem, mākslā neremdināmiem un ar tieksmi uz pasaulīgumu. Mākslas skolu audzēkņu plenērs un iedvesmu rosinošas lekcijas Purvīša muzeja teritorijā notika piecas dienas no 2023. gada 9. jūnija līdz 13. jūnijam. Šo dienu laikā jaunieši radīja savu interpretāciju par Vilhelma Purvīša ainavu. Visus jauno mākslinieku darbus iespējams apskatīt pastaigājoties pa ainavu taku, kas ved caur Purvīša muzeja gleznaino teritoriju. Plašāk par izstādi ŠEIT.
Radiožurnāla lasītāji aicināti nobalsot par skatītāju simpātijas balvu internetā ŠEIT.
Balsojumu var veikt vienu reizi no vienas e-pasta adreses līdz 14. oktobra plkst. 12.00. Balsojumu par skatītāju simpātiju klātienē Purvīša muzejā varēs veikt šī gada 14. oktobrī, kad norisināsies “Pavasaris“ galvenās balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts par godu muzeja sezonas noslēgumam.
Plenēra laikā iedvesmojošas lekcijas un darbnīcas vadīja profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, gleznotāja, ainaviste, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docente Sandra Strēle, LMA docents, gleznotājs, ainavists, Ansis Rozentāls un Purvīša muzeja vadītāja Žanete Grende. Vienā no darbnīcām jauniešiem bija jāatbild uz jautājumiem par viņiem pašiem un viņu radītajiem darbiem.
"Ainava ar ozolu un bbbbērzu", Ance Mežaraupe
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Manā darbā es centos notvert šīs ainavas sajūtu, kāda man radās kad pirmo reizi šeit nokļuvu. Es neesmu zaļās krāsas cilvēks, kā arī, manuprāt, zaļais zaļajā viegli pazūd. Tāpēc mans darbs tapa rozā un violetajos toņos.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš vēl cenšas atrast savu vietu radošajā pasaulē.
Kur es "šodien" esmu?
Es "šodien" esmu vēl visa sākumā. Man gan kā cilvēkam, gan kā māksliniekam ir vēl viss priekšā.
Kur es būšu "rīt"?!
Es ceru, ka "rīt" es darīšu to, ko patiešām visvairāk gribu darīt un mīlēšu mākslu vēl vairāk.
Kas es būšu “rīt”?!
"Rīt" es būšu tas pats cilvēks, kas es esmu šodien, tikai ar vairāk zināšanām un dzīves pieredzi.
"Dzirkstss", Anastasija Sirotska
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Savā darbā es gribēju parādīt dziļumu, kas piemīt visai dzīvei un dabai. Arī darba procesā izgāju cauri daudziem dvēseles stāvokļiem, kas saskan ar šo darbu. Visu šo laiku es meklēju un gribēju atgūt dzirksti, kas varētu man palīdzēt gleznot. Šī ir mana pirmā pieredze ar lielo formātu.
Kas es esmu?
Es
Kur es "šodien" esmu?
Galvā
Kur es būšu "rīt"?!
Sirdī
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu sE (tas pats,kas Es, tikai no otra gala).
"Mūžības koks", Anastasija Vavilova
Izmērs: 100 x150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Strādājot pie sava darba es izgāju cauri vairākiem posmiem, no negribēšanas un nespēka, līdz priekam un lepnumu par sevis pārvarēšanu. Procesā es neklausījos mūziku un gandrīz nerunāju ar cilvēkiem, tas ļāva man ieskatīties sev iekšā un attēlot darbā savas jūtas, atrādoties šeit. Man bija svarīgi attēlot dabas vieglumu un maigumu, jo tieši tā es pati jutos atrodoties Vecjaužos. Es izvēlējos uzgleznot nokritušo koku, jo tas bija pirmais, ko es ieraudzīju un kas man iekrita sirdī, atbraucot šeit. Man bija vairākas idejas, bet tik un tā atgrizos pie savā mīļāka koka.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš centās būt labākā sevis versijā, ejot šis dzīves ceļu. Es klausos savu dvēseli un rīkojos saskaņā ar savu sirdsapziņu, jo tas vienmēr noved mani pie laba rezultāta un dod iespēju augt un mācīties no savām kļūdām.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu sava ceļa sākumā, punktā, kur ir jau diezgan daudz uzzināts un pārdzīvots, bet tomēr priekšā mani gaidā vairāk un es esmu sajūsmā par to.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es būšu vietā un laikā, kurā man ir jābūt, jo es uzskatu, ka dzīvē nevar apmaldīties. Mums tiek dotas tikai tādas grūtības, kuras mēs paši varam pārvarēt un iznest kādu dzīves mācību. Man nav bail no nākotnes, jo es noteikti zinu, ka viss sanāks tā, ka tam vajag sanākt.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu es
Radiožurnāla lasītāji aicināti nobalsot par skatītāju simpātijas balvu internetā ŠEIT.
Balsojumu var veikt vienu reizi no vienas e-pasta adreses līdz 14. oktobra plkst. 12.00. Balsojumu par skatītāju simpātiju klātienē Purvīša muzejā varēs veikt šī gada 14. oktobrī, kad norisināsies “Pavasaris“ galvenās balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts par godu muzeja sezonas noslēgumam.
Plenēra laikā iedvesmojošas lekcijas un darbnīcas vadīja profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, gleznotāja, ainaviste, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docente Sandra Strēle, LMA docents, gleznotājs, ainavists, Ansis Rozentāls un Purvīša muzeja vadītāja Žanete Grende. Vienā no darbnīcām jauniešiem bija jāatbild uz jautājumiem par viņiem pašiem un viņu radītajiem darbiem.
"Ainava ar ozolu un bbbbērzu", Ance Mežaraupe
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Manā darbā es centos notvert šīs ainavas sajūtu, kāda man radās kad pirmo reizi šeit nokļuvu. Es neesmu zaļās krāsas cilvēks, kā arī, manuprāt, zaļais zaļajā viegli pazūd. Tāpēc mans darbs tapa rozā un violetajos toņos.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš vēl cenšas atrast savu vietu radošajā pasaulē.
Kur es "šodien" esmu?
Es "šodien" esmu vēl visa sākumā. Man gan kā cilvēkam, gan kā māksliniekam ir vēl viss priekšā.
Kur es būšu "rīt"?!
Es ceru, ka "rīt" es darīšu to, ko patiešām visvairāk gribu darīt un mīlēšu mākslu vēl vairāk.
Kas es būšu “rīt”?!
"Rīt" es būšu tas pats cilvēks, kas es esmu šodien, tikai ar vairāk zināšanām un dzīves pieredzi.
"Dzirkstss", Anastasija Sirotska
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Savā darbā es gribēju parādīt dziļumu, kas piemīt visai dzīvei un dabai. Arī darba procesā izgāju cauri daudziem dvēseles stāvokļiem, kas saskan ar šo darbu. Visu šo laiku es meklēju un gribēju atgūt dzirksti, kas varētu man palīdzēt gleznot. Šī ir mana pirmā pieredze ar lielo formātu.
Kas es esmu?
Es
Kur es "šodien" esmu?
Galvā
Kur es būšu "rīt"?!
Sirdī
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu sE (tas pats,kas Es, tikai no otra gala).
"Mūžības koks", Anastasija Vavilova
Izmērs: 100 x150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Strādājot pie sava darba es izgāju cauri vairākiem posmiem, no negribēšanas un nespēka, līdz priekam un lepnumu par sevis pārvarēšanu. Procesā es neklausījos mūziku un gandrīz nerunāju ar cilvēkiem, tas ļāva man ieskatīties sev iekšā un attēlot darbā savas jūtas, atrādoties šeit. Man bija svarīgi attēlot dabas vieglumu un maigumu, jo tieši tā es pati jutos atrodoties Vecjaužos. Es izvēlējos uzgleznot nokritušo koku, jo tas bija pirmais, ko es ieraudzīju un kas man iekrita sirdī, atbraucot šeit. Man bija vairākas idejas, bet tik un tā atgrizos pie savā mīļāka koka.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš centās būt labākā sevis versijā, ejot šis dzīves ceļu. Es klausos savu dvēseli un rīkojos saskaņā ar savu sirdsapziņu, jo tas vienmēr noved mani pie laba rezultāta un dod iespēju augt un mācīties no savām kļūdām.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu sava ceļa sākumā, punktā, kur ir jau diezgan daudz uzzināts un pārdzīvots, bet tomēr priekšā mani gaidā vairāk un es esmu sajūsmā par to.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es būšu vietā un laikā, kurā man ir jābūt, jo es uzskatu, ka dzīvē nevar apmaldīties. Mums tiek dotas tikai tādas grūtības, kuras mēs paši varam pārvarēt un iznest kādu dzīves mācību. Man nav bail no nākotnes, jo es noteikti zinu, ka viss sanāks tā, ka tam vajag sanākt.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu es
"Purvīša Brikkšņos", Beatrise Brieze
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Vietu, kur gleznošu, izvēlējos uzreiz kā atbraucu uz Pruvīša mājām. Zināju, ka šī ir īstā vieta, takas sākumā. Darbs arī tapa lielā ātrumā bez aizķeršanās un starpgadījumiem.
Kas es esmu?
Punkts.
Kur es "šodien" esmu?
Brikšņos
Kur es būšu "rīt"?!
Tur pat
“Zaļais bez zaļā ņirb”, Elizabete Beatrise Tūna
Izmērs: 152 x 300 cm
Materiāls: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Darbs ir skatāms no abām pusēm. Viena puse: izstrādāta, ar dzeltenīgiem toņiem un lielu tumšu ozolu. Otra puse: zilgan-violeta un ekspresīvāka. Formāts 150cmx300cm, ūdens bāzes krāsas uz finiera.
Kas es esmu?
Izdīgusi sēkla, kura lēnām stiepjas uz ārpasauli.
Kur es "šodien" esmu?
Patumšā, sapiņķerētā vietā no kuras cenšos tikt ārā... pakāpeniski saskatu gaismas stariņus.
Kur es būšu "rīt"?!
Cerams, ka plašākā, gaišākā vietā, kur var viegli elpot un izjust harmoniju ar realitāti.
"Bērnības garša", Elizabete Rūsīte
Izmērs: 200 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Arī mans ceļs uz bērnības mājām, tāpat kā Purvītim ved caur koku aleju. Tā ir mana bērnības atmiņa un sajūta, ko es nododu caur šo gleznu. Ceru, ka glezna aicinās skatītāju ienirt šajā burvīgajā ainavā, baudīt brīnišķīgo dabas harmoniju un doties caur aleju, lai izjustu dabas doto skaistumu. Es esmu neizsakāmi priecīga, ka man tika dota iespēja izpausties un piedalīties plenērā, lai dalītos ar savām atmiņām un sajūtām arī ar citiem.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš bauda dzīvi un novērtē dotās, un sasniegtās iespējas, ko dzīve piešķir. Es esmu, mazliet, nekārtīga savās domās un tikai vēl mācos tās sakārtot. Ja man būtu brīvdiena, labprāt, to pavadītu pie jūras vai skatoties savu mīļāko, dramatiskāko turku seriālu. Un, protams, nevaru iedomāties savu iekdienu bez mākslas, tā manai dzīvei piešķir prieku.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu uz tās pašas zemes, kur mēs, cilvēki, dzīvojam, bet katram tā ir sava - caur paša acīm un sajūtām. Es jūtu, ka es šobrīt esmu tikai sākumā un man vēl garš ceļš priekšā, kur mani sagaida man vēl nezināmais.
Kur es būšu "rīt"?!
Es nezinu, kur es rītdien būšu, tā ir mistērija. Bet zinu, tikai vienu, būšu netikai par dienu vecāka, bet arī laimīgāka.
Kas es būšu “rīt”?!
Es būšu vienkārši Laimīga.
"Klucis un Suņuburkšķi", Elza Jansone (Ezra)
Izmērs: 200 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Tas ir nedaudz vardarbīgs, vienreiz man pa galvu iesitis. Pirmo reizi šajā darbā izmēģināju kā ir lietot kārtīgas, lielas otas, veiksmīgs gājiens. Nav īpaši dziļa nozīme, gleznoju un stilizēju ko redzēju. Gleznots ar ūdens bāzes krāsu un daudz piejauktu ūdeni. 2m×1,5m darbs tapa ātrāk un vieglāk nekā iepriekšēji plenēra darbi uz mazākiem formātiem.
Kas es esmu?
Alku manifestācija ar jancīgu garastāvokli
Kur es "šodien" esmu?
Noguris, piepampis, gatavs.
Kur es būšu "rīt"?
Pateicīgs, 1/3. Savā 2. Vietā.
Kas es būšu būšu “rīt”?
Atpakaļ
"Neplānotais ir vislabākais", Eva Ansule
Izmērs: 152 x 200cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Krāsu toņu uztveršana ir tas, ko es vislabāk protu, tādēļ glezniecība ir mana otrā valoda. Darbā centos norādīt uz to kā nejaušības un neplānotais ļauj ieraudzīt nepamanīto.
Kas es esmu?
Sveiki, es esmu 20 gadīga jauniete, kas mācās dzīvot lielo dzīvi. Esmu nepaklusīga un patstāvīga, labprāt pavadu laiku vienatnē. Galvenais mērķis ikdienā ir neuzkavēties vietās, kur jūtos slikti.
Kur es "šodien" esmu?
Fiziski atrodos dzīvokļa virtuvē, mentāli.... (šim formulējums neatradīsies)
Kur es būšu "rīt"?!
Tuvāko gadu laikā plānoju saprast, kas ir tas, ko vēlos savā dzīvē darīt, saņemt un nedarīt. Vēlos nepazaudēt spēju skatīties uz pazīstamo/nepazīstamo no pretējās puses.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt, ar vārdu rīt domājot par tālāk sagaidāmo, es meklēšu izpratni vai vēlos no jauna lekt nu jau augstskolas skavās vai tomēr ir vērts pasēdēt, padomāt par dzīvi un neļaut sociālajām normām sevi nospiest.
“Vieglas uzvedības zemapziņa”, Evelīna Āboltiņa
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Es centos šo darbu pēc iespējas vairāk izmantot meditācijai. Visvairāk izbaudīju darba procesu, jo apkārtne ap manu darbu ir ļoti skaista un meditatīva. Zemapziņa. Ir tumsa, var arī nebūt. Tu lauzies ārā. Tas, kas vēl laužas ārā, nāk no prāta dzīlēm. Tas nevēlas, lai tu atrodi gaismu (patiesību). Tas, aptīts ar Taviem asinsvadiem, barojas ar Tavu veselību. Tas nemeklē gaismu. Tas meklē Tevi, lai Tevi satītu vēl stiprāk. Tas gaismu meklē citu cilvēku acu gaismā. Vēlas to aprīt. Lidojoši pērtiķi. Lidojoši pērtiķi, kuri ir tik muļķīgi, ka klausīs Tam uz vārda. Lidojoši pērtiķi palīdz Tam pieskatīt Tevi, lai Tu neaizbēdz. Lidojoši pērtiķi nodosies muļķīgām, bezpeļņas pavēlēm. Pār Purvīša māju pavīd kāds gigantisks un saulains ķermenis. Tas dodas tuvāk, atliek vien tam skriet pretī un kliegt. Vai izdosies?
Darbs ir darbs. Daba ir daba. Man patīk daba, man šķiet, ka veidot kompozīciju pie dabas krūts ir brīnumaini. Aizrāvos ar kontrastiem. Man patīk kontrasts.
Kas es esmu?
Es esmu Evelīna, šajās pēdējās dienās esmu ainaviste un veidoju ainavas kompozīciju. Es esmu aizrautīga sevis pētniece. Es esmu lielais Es, dažkārt mēdzu būt mazais es. Es esmu cilvēks, esmu māksliniece, šajās pēdējās dienās esmu ainaviste. Es esmu ļoti liela Apdomātāja.
Kur es "šodien" esmu?
Man patīk neatbildēt uz tiešiem jautājumiem, tāpēc šodien esmu jebkur. Šodien cenšos atdalīt domas galvā, lai saprastu konkrētu savu lokāciju. Šodien esmu ne tieši savā galvā vai sirdī, esmu kautkur pa vidu. Šodien esmu ceļā. Šodien domas lido prom , nemaz negribas tās tvert, šodien es ļauju visam pazust un aizpeldēt, aizkuģot… Šodien esmu ceļā, par ko esmu bezgalīgi pateicīga. Šodien esmu meklējumos.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es ceru būt tālāk, nekā esmu tagad, nekā biju aizvakar. Rīt es arī būšu ceļā. Joprojām kaut ko meklēšu, bet vismaz tagad (rīt) zināšu, kur es negribu apstāties, pateicoties vakardienai. Ir tādas vietas, pie kurām sanāk pakavāties, vai kuras Tevi aprij, bet tās visas savā ziņā kaut kam noder. Humoram.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es turpināšu būt cilvēks. Man šķiet, ka cilvēkam būt ir ļoti labi. Vēl labāk, ja pats cilvēks ir labs.
“Vieglas uzvedības zemapziņa”, Evelīna Āboltiņa
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Es centos šo darbu pēc iespējas vairāk izmantot meditācijai. Visvairāk izbaudīju darba procesu, jo apkārtne ap manu darbu ir ļoti skaista un meditatīva. Zemapziņa. Ir tumsa, var arī nebūt. Tu lauzies ārā. Tas, kas vēl laužas ārā, nāk no prāta dzīlēm. Tas nevēlas, lai tu atrodi gaismu (patiesību). Tas, aptīts ar Taviem asinsvadiem, barojas ar Tavu veselību. Tas nemeklē gaismu. Tas meklē Tevi, lai Tevi satītu vēl stiprāk. Tas gaismu meklē citu cilvēku acu gaismā. Vēlas to aprīt. Lidojoši pērtiķi. Lidojoši pērtiķi, kuri ir tik muļķīgi, ka klausīs Tam uz vārda. Lidojoši pērtiķi palīdz Tam pieskatīt Tevi, lai Tu neaizbēdz. Lidojoši pērtiķi nodosies muļķīgām, bezpeļņas pavēlēm. Pār Purvīša māju pavīd kāds gigantisks un saulains ķermenis. Tas dodas tuvāk, atliek vien tam skriet pretī un kliegt. Vai izdosies?
Darbs ir darbs. Daba ir daba. Man patīk daba, man šķiet, ka veidot kompozīciju pie dabas krūts ir brīnumaini. Aizrāvos ar kontrastiem. Man patīk kontrasts.
Kas es esmu?
Es esmu Evelīna, šajās pēdējās dienās esmu ainaviste un veidoju ainavas kompozīciju. Es esmu aizrautīga sevis pētniece. Es esmu lielais Es, dažkārt mēdzu būt mazais es. Es esmu cilvēks, esmu māksliniece, šajās pēdējās dienās esmu ainaviste. Es esmu ļoti liela Apdomātāja.
Kur es "šodien" esmu?
Man patīk neatbildēt uz tiešiem jautājumiem, tāpēc šodien esmu jebkur. Šodien cenšos atdalīt domas galvā, lai saprastu konkrētu savu lokāciju. Šodien esmu ne tieši savā galvā vai sirdī, esmu kautkur pa vidu. Šodien esmu ceļā. Šodien domas lido prom , nemaz negribas tās tvert, šodien es ļauju visam pazust un aizpeldēt, aizkuģot… Šodien esmu ceļā, par ko esmu bezgalīgi pateicīga. Šodien esmu meklējumos.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es ceru būt tālāk, nekā esmu tagad, nekā biju aizvakar. Rīt es arī būšu ceļā. Joprojām kaut ko meklēšu, bet vismaz tagad (rīt) zināšu, kur es negribu apstāties, pateicoties vakardienai. Ir tādas vietas, pie kurām sanāk pakavāties, vai kuras Tevi aprij, bet tās visas savā ziņā kaut kam noder. Humoram.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es turpināšu būt cilvēks. Man šķiet, ka cilvēkam būt ir ļoti labi. Vēl labāk, ja pats cilvēks ir labs.
"Saules rite", Anna Zīle Lukstiņa, Evelīna Bikiņa
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par mūsu Darbu.
Šis darbs ir kopdarbs, kas deva jaunu pieredzi gleznošanā. Iedvesmojoties no apkārtējās ainavas, izveidojām savu. Iekļāvām egles un kokus, kuri redzemi
ainavā, un klāt pielikām dīķīti un dienas laiku nomainījam uz vēlu pēcpusdienu/vakaru, krāsu dēļ. Procesam bija savi kalni un lejas. Kopā strādājot abu
cilvēku emocijas ir ļoti atkarīgas no tā, kā otra strādā, kas brīžiem bija sarežģīti.
Evelīna Bikiņa:
Kas es esmu?
Cilvēks, kurš īsti joprojām nezina, ko darīt tālāk un dažreiz izmēģina ko jaunu.
Kur es "šodien" esmu?
Diezgan labā vietā, darot to, kas iepriecina, un dažreiz arī neiepriecina…
Kur es būšu "rīt"?!
Cerams, ka sev iemīļotā darbā, kas arī savā ziņā saistīts ar mākslu.
Kas es būšu “rīt”?!
Priecīgs cilvēks :)
Anna Zīle Lukstiņa
Kas es esmu?
Izzināšanas un saprašanas vēlme
Kur es "šodien" esmu?
izvēļu priekšā nedroš un apjucis cilvēks
Kur es būšu "rīt"?!
Cerams noteiktākā un apmierinātākā vietā
Kas es būšu “rīt”?!
Nē
"Ēnā", Irbe Ernštreite
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Mani darbi parasti izskatās daudz citādāk. Es parasti negleznoju ar akrila krāsām, šis darbs bija izaicinošs eksperiments. Mani fascinē līniju ritmi, kas atrodami dabā, šoreiz koku zaru liekumi un lauzumi.
Kas es esmu?
Es esmu vērotājs, klausītājs, skatītājs un dažreiz radītājs.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu sākumā, meklēju un taustu, kur likt katru nākamo soli.
Kur es būšu "rīt"?!
Es vēl nezinu.
Kas es būšu “rīt”?!
Es būšu persona, kas savu skatījumu, domas un sajūtas spēj ieviedot daiļradē, persona, kas pieliek daļu sevis mākslas visumā.
"Sapnis Saulgriežu naktī", Madara Putne
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Es vēlējos, lai darbs vairāk ir par sajūtu, ko man dod silta vasaras diena pie dabas. Ideja bija veidot darbu izmantojot zaļā pretkrāsu - sarkanu, tādejādi veidojot kontrastu ar apkārtējo vidi. Darbu risināju grafiski, gribēju izmantot līniju ritmus un formas. Gribu, lai darbs skatītāju ieved sapņu pasaulē, kur mājo miera sajūta un absalūta laime.
Kas es esmu?
Es sastāvu no savas apkārtējās vides. Es esmu sava ģimene, savi draugi, sabiedrība, māksla un visas manas dzīves pieredzes. Es esmu kā mozaīka, kas veidota no visām šīm manas ikdienas daļām.
Kur es "šodien" esmu?
Es šobrīd mācos un ievesmojos gan no cilvēkiem man apkārt, gan no dabas, gan arī no citiem māksliniekiem. Es sevī paņemu pa drusciņai no visa, kas man ir apkārt un, ar mākslas palīdzību, salieku to jaunā secībā.
Kur es būšu "rīt"?!
Man būs labāka izpratne par sevi un par savu radīto. Es būšu brīvāka un baidīšos mazāk, ļaušos sajūtām un gluži vienkārši radīšu.
Izmērs: 100 x 150cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Godīgi sakot ainavas ne pārāk sanāk, bet šis darbs beigās iznāca nedaudz labāks kā cerēju. No sākuma gāja ļoti lēni, bet ar laiku viss sāka kustēties ātrāk. Protams nācās pārkrāsot un mainīt vairāk lietas, bet, manuprāt, tas ir kas svarīgs ikvienā darbā. Pats darbs ļoti atšķiras no sākuma skicēm, bet es īsti neiebilstu.
Kas es esmu?
Es esmu mazs sakniņs, kurš jau nedaudz paaudzies, bet tomēr vēl jāpiepūlas, lai kļūtu par ko lielāku
Kur es "šodien" esmu?
Šodien es esmu meža vidū, ir daudz taku pa kurām varētu iet, lai izkļūtu no meža, bet nevaru izvēlēties pa kuru iet
Kur es būšu "rīt"?
Rīt es būšu kādā no meža takām dodoties pa "Savu" ceļu
Kas es būšu “rīt”?
Rīt es būšu izaudzis stāds
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu:
"Koki", Jānis Grāvītis
Izmērs: 300 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Darbs tika gleznots izcirtumā, Vilhelma Purvīša muzeja teritorijā.
Kas es esmu?
Esmu gleznotājs, kurš raksta dienasgrāmatu. Katra glezna ir kāda notikuma, lokācijas, cilvēka, sajūtas attēlojums. Veicu ļoti subjektīvu savas dzīves dokumentāciju.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu kustībā no vienas galējības uz otru, cenšoties atrast vidusceļu. Esmu jauns un šobrīd vēl esmu ceļā.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es būšu vienu soli uz priekšu, varbūt 10 varbūt 100, var arī uz atpakaļu, vai nost no ceļa, debesīs vai zem zemes. Vistrakāk būtu palikt šodienā.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt, ar vārdu rīt domājot par tālāk sagaidāmo, es meklēšu izpratni vai vēlos no jauna lekt nu jau augstskolas skavās vai tomēr ir vērts pasēdēt, padomāt par dzīvi un neļaut sociālajām normām sevi nospiest.
"Sapnis Saulgriežu naktī", Madara Putne
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Es vēlējos, lai darbs vairāk ir par sajūtu, ko man dod silta vasaras diena pie dabas. Ideja bija veidot darbu izmantojot zaļā pretkrāsu - sarkanu, tādejādi veidojot kontrastu ar apkārtējo vidi. Darbu risināju grafiski, gribēju izmantot līniju ritmus un formas. Gribu, lai darbs skatītāju ieved sapņu pasaulē, kur mājo miera sajūta un absalūta laime.
Kas es esmu?
Es sastāvu no savas apkārtējās vides. Es esmu sava ģimene, savi draugi, sabiedrība, māksla un visas manas dzīves pieredzes. Es esmu kā mozaīka, kas veidota no visām šīm manas ikdienas daļām.
Kur es "šodien" esmu?
Es šobrīd mācos un ievesmojos gan no cilvēkiem man apkārt, gan no dabas, gan arī no citiem māksliniekiem. Es sevī paņemu pa drusciņai no visa, kas man ir apkārt un, ar mākslas palīdzību, salieku to jaunā secībā.
Kur es būšu "rīt"?!
Man būs labāka izpratne par sevi un par savu radīto. Es būšu brīvāka un baidīšos mazāk, ļaušos sajūtām un gluži vienkārši radīšu.
"Mazā taciņa pļavā", Marta Klepere
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Darbā izmantoju pārspīlētas silto un vēso krāsu attiecības, mēģinot notvert to sajūtu, kas rodās pārejot no šīs ēnainās taciņas stūra zem bērzu lapotnēm uz atklātu, saulainu pļavu. Ēnā var rast gan patvērumu no karsto dienu tveices, gan nosalt arī vasarā, ja atrodies tajā pārāk ilgi, kā es arī noskaidroju.
Kas es esmu?
Sevi raksturotu vienā vārdā kā "fans" - mani iedvesmo gleznot un zīmēt citu cilvēku radītā māksla, un es mēģinu ielikt savos darbos tās sajūtas un mīlestību, kas rodas skatoties uz citiem mākslas darbiem.
Kur es "šodien" esmu?
Domāju, ka es "šodien" atrodos brikšņainā mežā, jo katru reizi, kad man liekas, ka es tieku uz priekšu, es paklūpu un saprotu, ka man vēl tāls ceļš priekšā.
Kur es būšu "rīt"?!
Ceru, ka "rīt", es būšu pašpārliecinātāka par savām spējām un ka spēšu lepni skatīties uz savu darbu ar domu: "Jā, to uzgleznoju es"
"Loks", Nadīna IvanovaIzmērs: 100 x 150cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Godīgi sakot ainavas ne pārāk sanāk, bet šis darbs beigās iznāca nedaudz labāks kā cerēju. No sākuma gāja ļoti lēni, bet ar laiku viss sāka kustēties ātrāk. Protams nācās pārkrāsot un mainīt vairāk lietas, bet, manuprāt, tas ir kas svarīgs ikvienā darbā. Pats darbs ļoti atšķiras no sākuma skicēm, bet es īsti neiebilstu.
Kas es esmu?
Es esmu mazs sakniņs, kurš jau nedaudz paaudzies, bet tomēr vēl jāpiepūlas, lai kļūtu par ko lielāku
Kur es "šodien" esmu?
Šodien es esmu meža vidū, ir daudz taku pa kurām varētu iet, lai izkļūtu no meža, bet nevaru izvēlēties pa kuru iet
Kur es būšu "rīt"?
Rīt es būšu kādā no meža takām dodoties pa "Savu" ceļu
Kas es būšu “rīt”?
Rīt es būšu izaudzis stāds
“Ainava ar Vilhelmu”, Valters Arturs Vītols, Zelda Viktorija Jansone, Marta Štauere
Izmērs: 152 x 300 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu:
Zelda Viktorija Jansone:
Daba pievelk, ievelk un vērīgākajam atklāj to, kas tajā tīšām vai netīšām paslēpies. V.Purvītis Latvijas ainavas pētīja visu savu dzīvi - žanra "rāmī" viņš saskatīja visu labai glezniecībai nepieciešamo un savos pētījumos tiecās to izprast dziļāk un dziļāk. Tāpat mēs, jaunie mākslinieki, jau esam uz šīs takas (gan glezniecības, gan dzīves, gan ainavas), lai ietu pa to tālāk, dziļāk, iekšup nezināmajā. Ceļš ved caur krūmiem un met lokus, un ne tā turpinājums, ne gals nav pārredzams, bet ar drošu garu mēs tam sekojam. Kas galu galā slēpjas krūmju biezoknī?
Marta Štauere:
Dabai ir tendence paņemt atpakaļ visu, kas no tās atņemts, pat cilvēku. Tādēļ cilvēks gan fiziski gan emocionāli kādā brīdī atgriežas pie dabas un iegrimst atpakaļ zaļumā. Darbā esam iegleznojuši paši sevi un Valtera mazo brālīti Vilhelmu ar mammu. Meklējām apkārtējā zaļumā citas krāsas un krāsu spēles, dziļumu. Strādājām grupā, katrs ieguldot savas stiprās puses un viens otru papildinot.
Valters Arturs Vītols:
Darbā attēlota Purvīša ainava caur Vilhelma acīm. Lielā daba, no kuras visi nākam, un kas galā visu paņem atpakaļ. Takas, kas ejamas. Aiziešana zaļumos.
Zelda Viktorija Jansone:
Kas es esmu?
Es esmu mazs, saprātīgs mērkaķītis, kam patīk domāt par to, kā pasaule man liek justies. Jūtos vēl maziņš, lai gan vairs neesmu. Māksla nāk pa ausīm laukā, pat ja citreiz otas skrien lēnāk par domām.
Kur es "šodien" esmu?
Šodien esmu ļoti svarīgās krustcelēs, sāku studijas un savu patstāvīgu dzīvi. Mēģinu saprast savu intereses sfēru bezgalīgi plašajā mākslas pasaulē, savu vietiņu un bandu, ar ko sadarboties, filozofēt un lamāties.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt būšu lielāks, prātīgāks pilsonis, ar katru dienu vairāk stāvot uz savām kājām. Gan jau (cerams) kulturāls darbinieks kādā bibliotēkā vai muzejā. Slepeni būs arī jāglezno un jāzīmē, jo bez tā nevar.. un kad būšu nobriedusi, iznākšu no slēpņa un kļūšu slavena.
Marta Štauere:
Kas es esmu?
Esmu cilvēks. Daudz ko esmu dzīvē sapratusi, daudz ko galīgi nesaprotu. Esmu procesā, un centīšos tajā palikt.
Kur es "šodien" esmu?
Šobrīd esmu vilcienā, ceļā no plenēra uz diplomdarbu izstādes atklāšanu. Protams, jautājuma jēga taču nebija par manu fizisko atrašanās vieto, un tomēr, arī dzīves kontekstā esmu ceļā no viena, Rozentālskolas, uz nākamo, citu dzīves posmu.
Kur es būšu "rīt"?!
Ar draugiem mums bija joks, ka nomirsim uz gaismēnas robežas (to izmantojot kā metaforu grūtībām, kas sagaida skolas pabeigšanas procesā). Rīt gaismēnas robeža jau būs pārkāpta un es būšu pustonī, kas, pēc zīmēšanas likumiem, jau ir cita- gaismas partija.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es vēl arvien būšu cilvēks, joprojām ietiepīgs sava ceļa gājējs, tikai spējīgāks un zinošāks kā šodien. Rīt es zināšu kādas kļūdas šodien esmu pieļāvusi un kas darīts pareizi, tāpēc skaidrāk zināšu kā tālāk būvēt savu ceļu, bet nezināšu, kas notiks parīt, tādēļ joprojām turpināšu kļūdīties un būt cilvēks.
Valters Arturs Vītols:
Kas es esmu?
Es esmu tēls. Uz reāliem notikumiem balstīts, mazliet apdzejojies.
Kur es "šodien" esmu?
Grimstot pārmērīgā poēzijā, jāsaka, ka esmu uz lielās dzīves sliekšņa. Vienu burvīgu skolu beidzot, jāsāk atkal tālāki ceļi.
Kur es būšu "rīt"?!
Neapņemos paredzēt nākotni, taču cerams, ka tālākais ceļš, kas ejams, būs tikpat skaists un jautrs, kā līdz šim!
Kas es būšu “rīt”?!
Šis jautājums ir kā skaļi pateikt vēlēšanos pūšot dzimšanas dienas tortes svecītes. Ja pateikšu - nepiepildīsies! Neteikšu.
“Darbs Bez Nosaukuma”, Patrīcija Landmane
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Tā ir lielformāta glezna, kurā attēlota ainava, kas sevī ieskauj darba tapšanas laika sprīdī izjustās sajūtas un emocijas. Glezna ir piesātināta ar krāsu slāņiem, kas tai piešķir grafisku noskaņu. Darbs veidots iespaidojoties no apkārtējās dabas skatiem, uzsvaru liekot uz kokiem. Gleznā dominē dzidras un spožas krāsas, kas atspoguļo dabas košumu. Tā tika veidota izmantojot akrila krāsas, kā arī dažāda izmēra otas un krāsošanas ruļļus.
Kas es esmu?
Nezinu.
Kur es "šodien" esmu?
Tur, kur saule nekad nenoriet:)
Kur es būšu "rīt"?!
Nezinu.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu ar plašāku dzīves pieredzi.
"Ozola aptumsums", Ernersts Rudzuroga
Izmērs: 200 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
1. Tas ir mans pirmais darbs uz tik liela formāta.
2. Es uz darba strādāju viens pats.
3. Darbs ir vistālākais no Vecjaužiem.
4. Darba veidošanas laikā es biju ievainots un kliboju no darba vietas līdz mājām pēc krāsām.
5.Darbs attēlo ozolu aiz kura saule riet.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks pašradītā murgā.
Kur es "šodien" esmu?
Es šodien esmu uz zemes.
Kur es būšu "rīt"?!
Nezinu, jo "rīt" vēl neeksistē.
“Beatrise glezno tur. Es te tālāk”, Valērija Astašonoka
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
.jpg)
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Mēs visi esam šeit. Viss kā ierasts - tikai citā vietā. To gan sagribējās dokumentēt: pašu darba procesu, bet arī mieru, kas ar to nāk. Esam dabā, un
darbs iet uz priekšu dabiski.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kuram ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kaut kas gan es esmu.
Kur es "šodien" esmu?
Šodien esmu ēnā, tur, kur man gribās būt. Mani priekšā ir takas un izvēles. Man apkārt ir viss.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es noteikti aiziešu kaut kur, kur man patiks. Ja nepatiks, es tur nepalikšu. Bet šodien man īsti nav jādomā par to. Tā un tā pienāks laiks doties.
Kas es būšu “rīt”?
Rīt es būšu, man ar to pietiks.
“Patrīcija glezno. Man apkārt ir nātres” Valērija Astašonoka
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: ūdens bāzes adhēzijas krāsa
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Biju steigā, vēlāk saprotu, ka nav vērts. Varu apguleties. Viss iet uz priekšu, es arī eju. Vēlos pēc kāda (ilga) laika paskatīties uz darbu un atcerēties, kā gulēju darbam blakus. Ar kājām nātrēs.
___
Radiožurnāla lasītāji aicināti nobalsot par skatītāju simpātijas balvu internetā ŠEIT.
“Darbs Bez Nosaukuma”, Patrīcija Landmane
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Tā ir lielformāta glezna, kurā attēlota ainava, kas sevī ieskauj darba tapšanas laika sprīdī izjustās sajūtas un emocijas. Glezna ir piesātināta ar krāsu slāņiem, kas tai piešķir grafisku noskaņu. Darbs veidots iespaidojoties no apkārtējās dabas skatiem, uzsvaru liekot uz kokiem. Gleznā dominē dzidras un spožas krāsas, kas atspoguļo dabas košumu. Tā tika veidota izmantojot akrila krāsas, kā arī dažāda izmēra otas un krāsošanas ruļļus.
Kas es esmu?
Nezinu.
Kur es "šodien" esmu?
Tur, kur saule nekad nenoriet:)
Kur es būšu "rīt"?!
Nezinu.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu ar plašāku dzīves pieredzi.
"Ozola aptumsums", Ernersts Rudzuroga
Izmērs: 200 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
1. Tas ir mans pirmais darbs uz tik liela formāta.
2. Es uz darba strādāju viens pats.
3. Darbs ir vistālākais no Vecjaužiem.
4. Darba veidošanas laikā es biju ievainots un kliboju no darba vietas līdz mājām pēc krāsām.
5.Darbs attēlo ozolu aiz kura saule riet.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks pašradītā murgā.
Kur es "šodien" esmu?
Es šodien esmu uz zemes.
Kur es būšu "rīt"?!
Nezinu, jo "rīt" vēl neeksistē.
“Beatrise glezno tur. Es te tālāk”, Valērija Astašonoka
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Mēs visi esam šeit. Viss kā ierasts - tikai citā vietā. To gan sagribējās dokumentēt: pašu darba procesu, bet arī mieru, kas ar to nāk. Esam dabā, un
darbs iet uz priekšu dabiski.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kuram ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kaut kas gan es esmu.
Kur es "šodien" esmu?
Šodien esmu ēnā, tur, kur man gribās būt. Mani priekšā ir takas un izvēles. Man apkārt ir viss.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es noteikti aiziešu kaut kur, kur man patiks. Ja nepatiks, es tur nepalikšu. Bet šodien man īsti nav jādomā par to. Tā un tā pienāks laiks doties.
Kas es būšu “rīt”?
Rīt es būšu, man ar to pietiks.
“Patrīcija glezno. Man apkārt ir nātres” Valērija Astašonoka
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: ūdens bāzes adhēzijas krāsa
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Biju steigā, vēlāk saprotu, ka nav vērts. Varu apguleties. Viss iet uz priekšu, es arī eju. Vēlos pēc kāda (ilga) laika paskatīties uz darbu un atcerēties, kā gulēju darbam blakus. Ar kājām nātrēs.
"Ziedošā pļava", Viktorija Jakovļeva
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Es centos panākt vasaras un siltuma sajūtu. Šī darbiņa veikšana bija liels izaicinājums, bet arī interesanta un ļoti noderīga pieredze. Šo darbiņu gleznoju tā, lai patīk pašai, ras bija mans mērķis. Ceru, ka arī skatītāji saredzēt to manas dvēseles gabaliņu, ko ieliku gleznā.
Kas es esmu?
Šobrīd es sāku mākslinieka ceļu nezinot uz kurieni doties. Es cenšos attīstīties un veikt tādus darbus, kas patiks man pašai. Ir jādara tas kas patīk pašam, tikai tad tas varēs patikt arī citiem. Tāpēc es vēlos attīstīties priekš sevis.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu vēl pašā sākumā, neskatoties uz to, ka, lai nonāktu līdz sākumam bija arī ļoti ļoti daudz jāpaveic.
Kur es būšu "rīt"?!
Es ceru nākotnē nonākt tādā vietā, par kuru pat nebiju iedomājusies. Pagaidām nezinu kas sanāks, bet visam noteikti ir jābūt labi. Ceļš pats aizvedīs, bet es darīšu to, ko uzskatu par vajadzīgu.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es priecāšos par sevi un savu mākslu.
2023. gada jūnijā, Vecjaužos
___
Radiožurnāla lasītāji aicināti nobalsot par skatītāju simpātijas balvu internetā ŠEIT.
Ekspedīcijas piezīmes. Māsas Piebalgas
Alojas novads, Vidzeme
Veidenbaums. Ceļotājs apziņā, laikā un telpā
Kalāči, Vidzeme
VĪGNERU ERNESTS (1850-1933)
Kuldīgas novads, Kurzeme
Arhips Kuindži un taureņu spārni (1842–1910)
Vecjauži, Vidzeme
Ritums Ivanovs
Cēsis, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads
Kuldīgas novads, Kurzeme
Ko uzglabā iezis?
Siguldas novads, Vidzeme
Kurts Fridrihsons
Vecjauži, Vidzeme
Pastāvēs, kas nemainīsies
Valmieras novads, Vidzeme
Kārlis Skalbe. Dzejnieks un Zetlīziņa.
Jaunpiebalga, Vidzeme
Krodera paradoksi
Valmiera , Vidzeme
Rojālistu kods
Roja, Kurzeme
Mūžs Latgales mīlestībai. Antons Slišāns
Upīte, Latgale
LOKĀLAIS ŠARMS. Saruna ar Valentīnu Lukaševicu
Lielie Garanči, Latgale
Anna Brigadere. Līgo
Tērvete, Zemgale
Ekspedīciju piezīmes: Siguldas novads
Siguldas novads, Vidzeme
Atvērt muižas durvis
Pope, Kurzeme
Krišjānis Valdemārs. Barona ļaunākais bieds.
Ēdole , Kurzeme
Rūmī un Imants Ziedonis, ceļš uz grāmatas izdošanu
Rīga, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Valmieras novads
Valmieras novads , Vidzeme
Olena Kažoka. Ukrainietes skatiens
Olaines novads, Jāņupe, Zemgale
Mistiskā Regīna Ezera
Ķegums, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads
Cēsis, Vidzeme
Sloveckis
Vecjauži, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes. Savvaļa
Savvaļa , Vidzeme
Intervija ar Stefanu Rāznu. Cilvēki uz goda.
Ilūkste, Sēlija
Vitauts Paškausks. Es redzu skaistumu
Tērvete, Zemgale
Purvīšu dzimtas sākums un Vilhelma Kārļa Purvīša vectēvs. JĒKABS PURVĪTIS
Vecjauži, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes. Rundāles novads
Rundāle, Zemgale
Pēteris Šmits. Folkloras problēmas.
Rauna , Vidzeme
Lietu Dāsnums
Viesturu pagasts , Zemgale
Johans Valters
Vecjauži, Vidzeme
Jauno mākslinieku balvas "Pavasaris" izstāde Purvīša muzejā
Vecjauži, Vidzeme
Krietnais kritiķis Zeiferts
Olaine, Vidzeme
ANTRA LIEDSKALNIŅA
Gulbenes novads , Vidzeme
Vitauts Ļūdēns. Blakus
Usma, Kurzeme
Lūkojumi un pamanījumi
Siguldas novads, Murjāņi , Zemgale
Mariona
Vecjauži, Vidzeme
Vilhelma Purvīša nozīme Ķemera dzīvē. Epizodes
Vecjauži, Vidzeme
Piešūts. Vēstule Knutam.
Kurmene, Sēlija
Cilvēka selekcija
Dviete, Sēlija
Ekspedīciju piezīmes: Sēlija
Sēlija, Sēlija
Krokodila ligzdā
Dundaga, Kurzeme
Aglonas Kukažiņa Naaizmērstule (Rozālija Tabine)
Aglona, Latgale
Ekspedīcijas piezīmes. Purvīti meklējot. Jaunpiebalga.
Jaunpiebalgas novads, Vidzeme
Pirmais Latvijas Valsts prezidents JĀNIS KRISTAPS ČAKSTE (1859-1927)
Viesturi, Zemgale
Anda Svarāne. Jāturpina sava dziesma.
Zasa, Sēlija
Ekspedīciju piezīmes: Gulbenes novads
Gulbenes novads , Vidzeme
Pauls Valdens. Fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.
Ungurmuiža, Vidzeme
Dzird, kam auss
Rīga, Vidzeme
Ekspedīcijas piezīmes. Alojas novads
Alojas novads, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Ilūkstes novads
Subate , Sēlija
Lidojošie latvieši. Jānis Rūdolfs Akermanis.
Svitenes pagasts , Zemgale
Griba un providence
Pilsrundāle, Zemgale
Raimonds Rudzāts. Sporta Pote
Sigulda, Vidzeme
Lidija Auza, Talsu deviņi pakalni un Franču Rivjēra
Talsu novads, Talsi, Kurzeme
Ziedoņa evanģēlists
Jelgavas novads, Kurzeme
Jūlijs Madernieks. Ornaments.
Gulbene , Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Talsu novads
Talsu novads, Kurzeme
Bēru dzimtas mantojums Ventspils novadā
Ventspils novads, Kurzeme
Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads
Ventspils novads , Kurzeme
AUSEKLIS (1850-1879) JAUNPIEBALGĀ
Jaunpiebalga, Vidzeme
Brā’āļi
Gulbenes novads , Vidzeme
Dzīve sāpju un gaismas paralēlēs. Zenta Mauriņa
Grobiņa, Kurzeme
Ekspedīciju piezīmes: Olaines novads
Olaine, Vidzeme
Siluetu un tēlu pretrunīgā daba
Siguldas novads, Vidzeme
Emīls Dārziņš. In Limbo.
Jāņaskola, Vidzeme
Jānis Kuzmins. Mācēt uzvarēt
Olaine, Vidzeme
Jānis Jaunsudrabiņš. Saules daļa.
Nereta, Sēlija
Vecjauži, Vidzeme
Jauno mākslinieku balvas "Pavasaris" izstāde Purvīša muzejā
Purvīša muzejs atklāj jauno mākslinieku balvas “Pavasaris” izstādi muzeja teritorijā, kur 21 lielformāta darbs izstādīts brīvdabā – aptuveni divu kilometru garajā ainavu takā “Purvīša acīm”. Pirmo reizi jauno mākslinieku konkursu Purvīša muzejs organizē kopā ar MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolu un Cēsu pilsētas Mākslas skolu.
Purvīša muzejs iedvesmo jaunos māksliniekus caur Purvīša paustajām vērtībām: būt izciliem, mākslā neremdināmiem un ar tieksmi uz pasaulīgumu. Mākslas skolu audzēkņu plenērs un iedvesmu rosinošas lekcijas Purvīša muzeja teritorijā notika piecas dienas no 2023. gada 9. jūnija līdz 13. jūnijam. Šo dienu laikā jaunieši radīja savu interpretāciju par Vilhelma Purvīša ainavu. Visus jauno mākslinieku darbus iespējams apskatīt pastaigājoties pa ainavu taku, kas ved caur Purvīša muzeja gleznaino teritoriju. Plašāk par izstādi ŠEIT.
Radiožurnāla lasītāji aicināti nobalsot par skatītāju simpātijas balvu internetā ŠEIT.
Balsojumu var veikt vienu reizi no vienas e-pasta adreses līdz 14. oktobra plkst. 12.00. Balsojumu par skatītāju simpātiju klātienē Purvīša muzejā varēs veikt šī gada 14. oktobrī, kad norisināsies “Pavasaris“ galvenās balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts par godu muzeja sezonas noslēgumam.
Plenēra laikā iedvesmojošas lekcijas un darbnīcas vadīja profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, gleznotāja, ainaviste, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docente Sandra Strēle, LMA docents, gleznotājs, ainavists, Ansis Rozentāls un Purvīša muzeja vadītāja Žanete Grende. Vienā no darbnīcām jauniešiem bija jāatbild uz jautājumiem par viņiem pašiem un viņu radītajiem darbiem.
"Ainava ar ozolu un bbbbērzu", Ance Mežaraupe
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Manā darbā es centos notvert šīs ainavas sajūtu, kāda man radās kad pirmo reizi šeit nokļuvu. Es neesmu zaļās krāsas cilvēks, kā arī, manuprāt, zaļais zaļajā viegli pazūd. Tāpēc mans darbs tapa rozā un violetajos toņos.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš vēl cenšas atrast savu vietu radošajā pasaulē.
Kur es "šodien" esmu?
Es "šodien" esmu vēl visa sākumā. Man gan kā cilvēkam, gan kā māksliniekam ir vēl viss priekšā.
Kur es būšu "rīt"?!
Es ceru, ka "rīt" es darīšu to, ko patiešām visvairāk gribu darīt un mīlēšu mākslu vēl vairāk.
Kas es būšu “rīt”?!
"Rīt" es būšu tas pats cilvēks, kas es esmu šodien, tikai ar vairāk zināšanām un dzīves pieredzi.
"Dzirkstss", Anastasija Sirotska
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Savā darbā es gribēju parādīt dziļumu, kas piemīt visai dzīvei un dabai. Arī darba procesā izgāju cauri daudziem dvēseles stāvokļiem, kas saskan ar šo darbu. Visu šo laiku es meklēju un gribēju atgūt dzirksti, kas varētu man palīdzēt gleznot. Šī ir mana pirmā pieredze ar lielo formātu.
Kas es esmu?
Es
Kur es "šodien" esmu?
Galvā
Kur es būšu "rīt"?!
Sirdī
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu sE (tas pats,kas Es, tikai no otra gala).
"Mūžības koks", Anastasija Vavilova
Izmērs: 100 x150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Strādājot pie sava darba es izgāju cauri vairākiem posmiem, no negribēšanas un nespēka, līdz priekam un lepnumu par sevis pārvarēšanu. Procesā es neklausījos mūziku un gandrīz nerunāju ar cilvēkiem, tas ļāva man ieskatīties sev iekšā un attēlot darbā savas jūtas, atrādoties šeit. Man bija svarīgi attēlot dabas vieglumu un maigumu, jo tieši tā es pati jutos atrodoties Vecjaužos. Es izvēlējos uzgleznot nokritušo koku, jo tas bija pirmais, ko es ieraudzīju un kas man iekrita sirdī, atbraucot šeit. Man bija vairākas idejas, bet tik un tā atgrizos pie savā mīļāka koka.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš centās būt labākā sevis versijā, ejot šis dzīves ceļu. Es klausos savu dvēseli un rīkojos saskaņā ar savu sirdsapziņu, jo tas vienmēr noved mani pie laba rezultāta un dod iespēju augt un mācīties no savām kļūdām.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu sava ceļa sākumā, punktā, kur ir jau diezgan daudz uzzināts un pārdzīvots, bet tomēr priekšā mani gaidā vairāk un es esmu sajūsmā par to.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es būšu vietā un laikā, kurā man ir jābūt, jo es uzskatu, ka dzīvē nevar apmaldīties. Mums tiek dotas tikai tādas grūtības, kuras mēs paši varam pārvarēt un iznest kādu dzīves mācību. Man nav bail no nākotnes, jo es noteikti zinu, ka viss sanāks tā, ka tam vajag sanākt.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu es
Radiožurnāla lasītāji aicināti nobalsot par skatītāju simpātijas balvu internetā ŠEIT.
Balsojumu var veikt vienu reizi no vienas e-pasta adreses līdz 14. oktobra plkst. 12.00. Balsojumu par skatītāju simpātiju klātienē Purvīša muzejā varēs veikt šī gada 14. oktobrī, kad norisināsies “Pavasaris“ galvenās balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts par godu muzeja sezonas noslēgumam.
Plenēra laikā iedvesmojošas lekcijas un darbnīcas vadīja profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, gleznotāja, ainaviste, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docente Sandra Strēle, LMA docents, gleznotājs, ainavists, Ansis Rozentāls un Purvīša muzeja vadītāja Žanete Grende. Vienā no darbnīcām jauniešiem bija jāatbild uz jautājumiem par viņiem pašiem un viņu radītajiem darbiem.
"Ainava ar ozolu un bbbbērzu", Ance Mežaraupe
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Manā darbā es centos notvert šīs ainavas sajūtu, kāda man radās kad pirmo reizi šeit nokļuvu. Es neesmu zaļās krāsas cilvēks, kā arī, manuprāt, zaļais zaļajā viegli pazūd. Tāpēc mans darbs tapa rozā un violetajos toņos.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš vēl cenšas atrast savu vietu radošajā pasaulē.
Kur es "šodien" esmu?
Es "šodien" esmu vēl visa sākumā. Man gan kā cilvēkam, gan kā māksliniekam ir vēl viss priekšā.
Kur es būšu "rīt"?!
Es ceru, ka "rīt" es darīšu to, ko patiešām visvairāk gribu darīt un mīlēšu mākslu vēl vairāk.
Kas es būšu “rīt”?!
"Rīt" es būšu tas pats cilvēks, kas es esmu šodien, tikai ar vairāk zināšanām un dzīves pieredzi.
"Dzirkstss", Anastasija Sirotska
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Savā darbā es gribēju parādīt dziļumu, kas piemīt visai dzīvei un dabai. Arī darba procesā izgāju cauri daudziem dvēseles stāvokļiem, kas saskan ar šo darbu. Visu šo laiku es meklēju un gribēju atgūt dzirksti, kas varētu man palīdzēt gleznot. Šī ir mana pirmā pieredze ar lielo formātu.
Kas es esmu?
Es
Kur es "šodien" esmu?
Galvā
Kur es būšu "rīt"?!
Sirdī
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu sE (tas pats,kas Es, tikai no otra gala).
"Mūžības koks", Anastasija Vavilova
Izmērs: 100 x150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Strādājot pie sava darba es izgāju cauri vairākiem posmiem, no negribēšanas un nespēka, līdz priekam un lepnumu par sevis pārvarēšanu. Procesā es neklausījos mūziku un gandrīz nerunāju ar cilvēkiem, tas ļāva man ieskatīties sev iekšā un attēlot darbā savas jūtas, atrādoties šeit. Man bija svarīgi attēlot dabas vieglumu un maigumu, jo tieši tā es pati jutos atrodoties Vecjaužos. Es izvēlējos uzgleznot nokritušo koku, jo tas bija pirmais, ko es ieraudzīju un kas man iekrita sirdī, atbraucot šeit. Man bija vairākas idejas, bet tik un tā atgrizos pie savā mīļāka koka.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš centās būt labākā sevis versijā, ejot šis dzīves ceļu. Es klausos savu dvēseli un rīkojos saskaņā ar savu sirdsapziņu, jo tas vienmēr noved mani pie laba rezultāta un dod iespēju augt un mācīties no savām kļūdām.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu sava ceļa sākumā, punktā, kur ir jau diezgan daudz uzzināts un pārdzīvots, bet tomēr priekšā mani gaidā vairāk un es esmu sajūsmā par to.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es būšu vietā un laikā, kurā man ir jābūt, jo es uzskatu, ka dzīvē nevar apmaldīties. Mums tiek dotas tikai tādas grūtības, kuras mēs paši varam pārvarēt un iznest kādu dzīves mācību. Man nav bail no nākotnes, jo es noteikti zinu, ka viss sanāks tā, ka tam vajag sanākt.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu es
"Purvīša Brikkšņos", Beatrise Brieze
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Vietu, kur gleznošu, izvēlējos uzreiz kā atbraucu uz Pruvīša mājām. Zināju, ka šī ir īstā vieta, takas sākumā. Darbs arī tapa lielā ātrumā bez aizķeršanās un starpgadījumiem.
Kas es esmu?
Punkts.
Kur es "šodien" esmu?
Brikšņos
Kur es būšu "rīt"?!
Tur pat
“Zaļais bez zaļā ņirb”, Elizabete Beatrise Tūna
Izmērs: 152 x 300 cm
Materiāls: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Darbs ir skatāms no abām pusēm. Viena puse: izstrādāta, ar dzeltenīgiem toņiem un lielu tumšu ozolu. Otra puse: zilgan-violeta un ekspresīvāka. Formāts 150cmx300cm, ūdens bāzes krāsas uz finiera.
Kas es esmu?
Izdīgusi sēkla, kura lēnām stiepjas uz ārpasauli.
Kur es "šodien" esmu?
Patumšā, sapiņķerētā vietā no kuras cenšos tikt ārā... pakāpeniski saskatu gaismas stariņus.
Kur es būšu "rīt"?!
Cerams, ka plašākā, gaišākā vietā, kur var viegli elpot un izjust harmoniju ar realitāti.
"Bērnības garša", Elizabete Rūsīte
Izmērs: 200 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Arī mans ceļs uz bērnības mājām, tāpat kā Purvītim ved caur koku aleju. Tā ir mana bērnības atmiņa un sajūta, ko es nododu caur šo gleznu. Ceru, ka glezna aicinās skatītāju ienirt šajā burvīgajā ainavā, baudīt brīnišķīgo dabas harmoniju un doties caur aleju, lai izjustu dabas doto skaistumu. Es esmu neizsakāmi priecīga, ka man tika dota iespēja izpausties un piedalīties plenērā, lai dalītos ar savām atmiņām un sajūtām arī ar citiem.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kurš bauda dzīvi un novērtē dotās, un sasniegtās iespējas, ko dzīve piešķir. Es esmu, mazliet, nekārtīga savās domās un tikai vēl mācos tās sakārtot. Ja man būtu brīvdiena, labprāt, to pavadītu pie jūras vai skatoties savu mīļāko, dramatiskāko turku seriālu. Un, protams, nevaru iedomāties savu iekdienu bez mākslas, tā manai dzīvei piešķir prieku.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu uz tās pašas zemes, kur mēs, cilvēki, dzīvojam, bet katram tā ir sava - caur paša acīm un sajūtām. Es jūtu, ka es šobrīt esmu tikai sākumā un man vēl garš ceļš priekšā, kur mani sagaida man vēl nezināmais.
Kur es būšu "rīt"?!
Es nezinu, kur es rītdien būšu, tā ir mistērija. Bet zinu, tikai vienu, būšu netikai par dienu vecāka, bet arī laimīgāka.
Kas es būšu “rīt”?!
Es būšu vienkārši Laimīga.
"Klucis un Suņuburkšķi", Elza Jansone (Ezra)
Izmērs: 200 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu?
Tas ir nedaudz vardarbīgs, vienreiz man pa galvu iesitis. Pirmo reizi šajā darbā izmēģināju kā ir lietot kārtīgas, lielas otas, veiksmīgs gājiens. Nav īpaši dziļa nozīme, gleznoju un stilizēju ko redzēju. Gleznots ar ūdens bāzes krāsu un daudz piejauktu ūdeni. 2m×1,5m darbs tapa ātrāk un vieglāk nekā iepriekšēji plenēra darbi uz mazākiem formātiem.
Kas es esmu?
Alku manifestācija ar jancīgu garastāvokli
Kur es "šodien" esmu?
Noguris, piepampis, gatavs.
Kur es būšu "rīt"?
Pateicīgs, 1/3. Savā 2. Vietā.
Kas es būšu būšu “rīt”?
Atpakaļ
"Neplānotais ir vislabākais", Eva Ansule
Izmērs: 152 x 200cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Krāsu toņu uztveršana ir tas, ko es vislabāk protu, tādēļ glezniecība ir mana otrā valoda. Darbā centos norādīt uz to kā nejaušības un neplānotais ļauj ieraudzīt nepamanīto.
Kas es esmu?
Sveiki, es esmu 20 gadīga jauniete, kas mācās dzīvot lielo dzīvi. Esmu nepaklusīga un patstāvīga, labprāt pavadu laiku vienatnē. Galvenais mērķis ikdienā ir neuzkavēties vietās, kur jūtos slikti.
Kur es "šodien" esmu?
Fiziski atrodos dzīvokļa virtuvē, mentāli.... (šim formulējums neatradīsies)
Kur es būšu "rīt"?!
Tuvāko gadu laikā plānoju saprast, kas ir tas, ko vēlos savā dzīvē darīt, saņemt un nedarīt. Vēlos nepazaudēt spēju skatīties uz pazīstamo/nepazīstamo no pretējās puses.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt, ar vārdu rīt domājot par tālāk sagaidāmo, es meklēšu izpratni vai vēlos no jauna lekt nu jau augstskolas skavās vai tomēr ir vērts pasēdēt, padomāt par dzīvi un neļaut sociālajām normām sevi nospiest.
“Vieglas uzvedības zemapziņa”, Evelīna Āboltiņa
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Es centos šo darbu pēc iespējas vairāk izmantot meditācijai. Visvairāk izbaudīju darba procesu, jo apkārtne ap manu darbu ir ļoti skaista un meditatīva. Zemapziņa. Ir tumsa, var arī nebūt. Tu lauzies ārā. Tas, kas vēl laužas ārā, nāk no prāta dzīlēm. Tas nevēlas, lai tu atrodi gaismu (patiesību). Tas, aptīts ar Taviem asinsvadiem, barojas ar Tavu veselību. Tas nemeklē gaismu. Tas meklē Tevi, lai Tevi satītu vēl stiprāk. Tas gaismu meklē citu cilvēku acu gaismā. Vēlas to aprīt. Lidojoši pērtiķi. Lidojoši pērtiķi, kuri ir tik muļķīgi, ka klausīs Tam uz vārda. Lidojoši pērtiķi palīdz Tam pieskatīt Tevi, lai Tu neaizbēdz. Lidojoši pērtiķi nodosies muļķīgām, bezpeļņas pavēlēm. Pār Purvīša māju pavīd kāds gigantisks un saulains ķermenis. Tas dodas tuvāk, atliek vien tam skriet pretī un kliegt. Vai izdosies?
Darbs ir darbs. Daba ir daba. Man patīk daba, man šķiet, ka veidot kompozīciju pie dabas krūts ir brīnumaini. Aizrāvos ar kontrastiem. Man patīk kontrasts.
Kas es esmu?
Es esmu Evelīna, šajās pēdējās dienās esmu ainaviste un veidoju ainavas kompozīciju. Es esmu aizrautīga sevis pētniece. Es esmu lielais Es, dažkārt mēdzu būt mazais es. Es esmu cilvēks, esmu māksliniece, šajās pēdējās dienās esmu ainaviste. Es esmu ļoti liela Apdomātāja.
Kur es "šodien" esmu?
Man patīk neatbildēt uz tiešiem jautājumiem, tāpēc šodien esmu jebkur. Šodien cenšos atdalīt domas galvā, lai saprastu konkrētu savu lokāciju. Šodien esmu ne tieši savā galvā vai sirdī, esmu kautkur pa vidu. Šodien esmu ceļā. Šodien domas lido prom , nemaz negribas tās tvert, šodien es ļauju visam pazust un aizpeldēt, aizkuģot… Šodien esmu ceļā, par ko esmu bezgalīgi pateicīga. Šodien esmu meklējumos.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es ceru būt tālāk, nekā esmu tagad, nekā biju aizvakar. Rīt es arī būšu ceļā. Joprojām kaut ko meklēšu, bet vismaz tagad (rīt) zināšu, kur es negribu apstāties, pateicoties vakardienai. Ir tādas vietas, pie kurām sanāk pakavāties, vai kuras Tevi aprij, bet tās visas savā ziņā kaut kam noder. Humoram.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es turpināšu būt cilvēks. Man šķiet, ka cilvēkam būt ir ļoti labi. Vēl labāk, ja pats cilvēks ir labs.
“Vieglas uzvedības zemapziņa”, Evelīna Āboltiņa
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Es centos šo darbu pēc iespējas vairāk izmantot meditācijai. Visvairāk izbaudīju darba procesu, jo apkārtne ap manu darbu ir ļoti skaista un meditatīva. Zemapziņa. Ir tumsa, var arī nebūt. Tu lauzies ārā. Tas, kas vēl laužas ārā, nāk no prāta dzīlēm. Tas nevēlas, lai tu atrodi gaismu (patiesību). Tas, aptīts ar Taviem asinsvadiem, barojas ar Tavu veselību. Tas nemeklē gaismu. Tas meklē Tevi, lai Tevi satītu vēl stiprāk. Tas gaismu meklē citu cilvēku acu gaismā. Vēlas to aprīt. Lidojoši pērtiķi. Lidojoši pērtiķi, kuri ir tik muļķīgi, ka klausīs Tam uz vārda. Lidojoši pērtiķi palīdz Tam pieskatīt Tevi, lai Tu neaizbēdz. Lidojoši pērtiķi nodosies muļķīgām, bezpeļņas pavēlēm. Pār Purvīša māju pavīd kāds gigantisks un saulains ķermenis. Tas dodas tuvāk, atliek vien tam skriet pretī un kliegt. Vai izdosies?
Darbs ir darbs. Daba ir daba. Man patīk daba, man šķiet, ka veidot kompozīciju pie dabas krūts ir brīnumaini. Aizrāvos ar kontrastiem. Man patīk kontrasts.
Kas es esmu?
Es esmu Evelīna, šajās pēdējās dienās esmu ainaviste un veidoju ainavas kompozīciju. Es esmu aizrautīga sevis pētniece. Es esmu lielais Es, dažkārt mēdzu būt mazais es. Es esmu cilvēks, esmu māksliniece, šajās pēdējās dienās esmu ainaviste. Es esmu ļoti liela Apdomātāja.
Kur es "šodien" esmu?
Man patīk neatbildēt uz tiešiem jautājumiem, tāpēc šodien esmu jebkur. Šodien cenšos atdalīt domas galvā, lai saprastu konkrētu savu lokāciju. Šodien esmu ne tieši savā galvā vai sirdī, esmu kautkur pa vidu. Šodien esmu ceļā. Šodien domas lido prom , nemaz negribas tās tvert, šodien es ļauju visam pazust un aizpeldēt, aizkuģot… Šodien esmu ceļā, par ko esmu bezgalīgi pateicīga. Šodien esmu meklējumos.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es ceru būt tālāk, nekā esmu tagad, nekā biju aizvakar. Rīt es arī būšu ceļā. Joprojām kaut ko meklēšu, bet vismaz tagad (rīt) zināšu, kur es negribu apstāties, pateicoties vakardienai. Ir tādas vietas, pie kurām sanāk pakavāties, vai kuras Tevi aprij, bet tās visas savā ziņā kaut kam noder. Humoram.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es turpināšu būt cilvēks. Man šķiet, ka cilvēkam būt ir ļoti labi. Vēl labāk, ja pats cilvēks ir labs.
"Saules rite", Anna Zīle Lukstiņa, Evelīna Bikiņa
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par mūsu Darbu.
Šis darbs ir kopdarbs, kas deva jaunu pieredzi gleznošanā. Iedvesmojoties no apkārtējās ainavas, izveidojām savu. Iekļāvām egles un kokus, kuri redzemi
ainavā, un klāt pielikām dīķīti un dienas laiku nomainījam uz vēlu pēcpusdienu/vakaru, krāsu dēļ. Procesam bija savi kalni un lejas. Kopā strādājot abu
cilvēku emocijas ir ļoti atkarīgas no tā, kā otra strādā, kas brīžiem bija sarežģīti.
Evelīna Bikiņa:
Kas es esmu?
Cilvēks, kurš īsti joprojām nezina, ko darīt tālāk un dažreiz izmēģina ko jaunu.
Kur es "šodien" esmu?
Diezgan labā vietā, darot to, kas iepriecina, un dažreiz arī neiepriecina…
Kur es būšu "rīt"?!
Cerams, ka sev iemīļotā darbā, kas arī savā ziņā saistīts ar mākslu.
Kas es būšu “rīt”?!
Priecīgs cilvēks :)
Anna Zīle Lukstiņa
Kas es esmu?
Izzināšanas un saprašanas vēlme
Kur es "šodien" esmu?
izvēļu priekšā nedroš un apjucis cilvēks
Kur es būšu "rīt"?!
Cerams noteiktākā un apmierinātākā vietā
Kas es būšu “rīt”?!
Nē
"Ēnā", Irbe Ernštreite
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Mani darbi parasti izskatās daudz citādāk. Es parasti negleznoju ar akrila krāsām, šis darbs bija izaicinošs eksperiments. Mani fascinē līniju ritmi, kas atrodami dabā, šoreiz koku zaru liekumi un lauzumi.
Kas es esmu?
Es esmu vērotājs, klausītājs, skatītājs un dažreiz radītājs.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu sākumā, meklēju un taustu, kur likt katru nākamo soli.
Kur es būšu "rīt"?!
Es vēl nezinu.
Kas es būšu “rīt”?!
Es būšu persona, kas savu skatījumu, domas un sajūtas spēj ieviedot daiļradē, persona, kas pieliek daļu sevis mākslas visumā.
"Sapnis Saulgriežu naktī", Madara Putne
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Es vēlējos, lai darbs vairāk ir par sajūtu, ko man dod silta vasaras diena pie dabas. Ideja bija veidot darbu izmantojot zaļā pretkrāsu - sarkanu, tādejādi veidojot kontrastu ar apkārtējo vidi. Darbu risināju grafiski, gribēju izmantot līniju ritmus un formas. Gribu, lai darbs skatītāju ieved sapņu pasaulē, kur mājo miera sajūta un absalūta laime.
Kas es esmu?
Es sastāvu no savas apkārtējās vides. Es esmu sava ģimene, savi draugi, sabiedrība, māksla un visas manas dzīves pieredzes. Es esmu kā mozaīka, kas veidota no visām šīm manas ikdienas daļām.
Kur es "šodien" esmu?
Es šobrīd mācos un ievesmojos gan no cilvēkiem man apkārt, gan no dabas, gan arī no citiem māksliniekiem. Es sevī paņemu pa drusciņai no visa, kas man ir apkārt un, ar mākslas palīdzību, salieku to jaunā secībā.
Kur es būšu "rīt"?!
Man būs labāka izpratne par sevi un par savu radīto. Es būšu brīvāka un baidīšos mazāk, ļaušos sajūtām un gluži vienkārši radīšu.
Izmērs: 100 x 150cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Godīgi sakot ainavas ne pārāk sanāk, bet šis darbs beigās iznāca nedaudz labāks kā cerēju. No sākuma gāja ļoti lēni, bet ar laiku viss sāka kustēties ātrāk. Protams nācās pārkrāsot un mainīt vairāk lietas, bet, manuprāt, tas ir kas svarīgs ikvienā darbā. Pats darbs ļoti atšķiras no sākuma skicēm, bet es īsti neiebilstu.
Kas es esmu?
Es esmu mazs sakniņs, kurš jau nedaudz paaudzies, bet tomēr vēl jāpiepūlas, lai kļūtu par ko lielāku
Kur es "šodien" esmu?
Šodien es esmu meža vidū, ir daudz taku pa kurām varētu iet, lai izkļūtu no meža, bet nevaru izvēlēties pa kuru iet
Kur es būšu "rīt"?
Rīt es būšu kādā no meža takām dodoties pa "Savu" ceļu
Kas es būšu “rīt”?
Rīt es būšu izaudzis stāds
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu:
"Koki", Jānis Grāvītis
Izmērs: 300 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Darbs tika gleznots izcirtumā, Vilhelma Purvīša muzeja teritorijā.
Kas es esmu?
Esmu gleznotājs, kurš raksta dienasgrāmatu. Katra glezna ir kāda notikuma, lokācijas, cilvēka, sajūtas attēlojums. Veicu ļoti subjektīvu savas dzīves dokumentāciju.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu kustībā no vienas galējības uz otru, cenšoties atrast vidusceļu. Esmu jauns un šobrīd vēl esmu ceļā.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es būšu vienu soli uz priekšu, varbūt 10 varbūt 100, var arī uz atpakaļu, vai nost no ceļa, debesīs vai zem zemes. Vistrakāk būtu palikt šodienā.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt, ar vārdu rīt domājot par tālāk sagaidāmo, es meklēšu izpratni vai vēlos no jauna lekt nu jau augstskolas skavās vai tomēr ir vērts pasēdēt, padomāt par dzīvi un neļaut sociālajām normām sevi nospiest.
"Sapnis Saulgriežu naktī", Madara Putne
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Es vēlējos, lai darbs vairāk ir par sajūtu, ko man dod silta vasaras diena pie dabas. Ideja bija veidot darbu izmantojot zaļā pretkrāsu - sarkanu, tādejādi veidojot kontrastu ar apkārtējo vidi. Darbu risināju grafiski, gribēju izmantot līniju ritmus un formas. Gribu, lai darbs skatītāju ieved sapņu pasaulē, kur mājo miera sajūta un absalūta laime.
Kas es esmu?
Es sastāvu no savas apkārtējās vides. Es esmu sava ģimene, savi draugi, sabiedrība, māksla un visas manas dzīves pieredzes. Es esmu kā mozaīka, kas veidota no visām šīm manas ikdienas daļām.
Kur es "šodien" esmu?
Es šobrīd mācos un ievesmojos gan no cilvēkiem man apkārt, gan no dabas, gan arī no citiem māksliniekiem. Es sevī paņemu pa drusciņai no visa, kas man ir apkārt un, ar mākslas palīdzību, salieku to jaunā secībā.
Kur es būšu "rīt"?!
Man būs labāka izpratne par sevi un par savu radīto. Es būšu brīvāka un baidīšos mazāk, ļaušos sajūtām un gluži vienkārši radīšu.
"Mazā taciņa pļavā", Marta Klepere
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Darbā izmantoju pārspīlētas silto un vēso krāsu attiecības, mēģinot notvert to sajūtu, kas rodās pārejot no šīs ēnainās taciņas stūra zem bērzu lapotnēm uz atklātu, saulainu pļavu. Ēnā var rast gan patvērumu no karsto dienu tveices, gan nosalt arī vasarā, ja atrodies tajā pārāk ilgi, kā es arī noskaidroju.
Kas es esmu?
Sevi raksturotu vienā vārdā kā "fans" - mani iedvesmo gleznot un zīmēt citu cilvēku radītā māksla, un es mēģinu ielikt savos darbos tās sajūtas un mīlestību, kas rodas skatoties uz citiem mākslas darbiem.
Kur es "šodien" esmu?
Domāju, ka es "šodien" atrodos brikšņainā mežā, jo katru reizi, kad man liekas, ka es tieku uz priekšu, es paklūpu un saprotu, ka man vēl tāls ceļš priekšā.
Kur es būšu "rīt"?!
Ceru, ka "rīt", es būšu pašpārliecinātāka par savām spējām un ka spēšu lepni skatīties uz savu darbu ar domu: "Jā, to uzgleznoju es"
"Loks", Nadīna IvanovaIzmērs: 100 x 150cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Godīgi sakot ainavas ne pārāk sanāk, bet šis darbs beigās iznāca nedaudz labāks kā cerēju. No sākuma gāja ļoti lēni, bet ar laiku viss sāka kustēties ātrāk. Protams nācās pārkrāsot un mainīt vairāk lietas, bet, manuprāt, tas ir kas svarīgs ikvienā darbā. Pats darbs ļoti atšķiras no sākuma skicēm, bet es īsti neiebilstu.
Kas es esmu?
Es esmu mazs sakniņs, kurš jau nedaudz paaudzies, bet tomēr vēl jāpiepūlas, lai kļūtu par ko lielāku
Kur es "šodien" esmu?
Šodien es esmu meža vidū, ir daudz taku pa kurām varētu iet, lai izkļūtu no meža, bet nevaru izvēlēties pa kuru iet
Kur es būšu "rīt"?
Rīt es būšu kādā no meža takām dodoties pa "Savu" ceļu
Kas es būšu “rīt”?
Rīt es būšu izaudzis stāds
“Ainava ar Vilhelmu”, Valters Arturs Vītols, Zelda Viktorija Jansone, Marta Štauere
Izmērs: 152 x 300 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu:
Zelda Viktorija Jansone:
Daba pievelk, ievelk un vērīgākajam atklāj to, kas tajā tīšām vai netīšām paslēpies. V.Purvītis Latvijas ainavas pētīja visu savu dzīvi - žanra "rāmī" viņš saskatīja visu labai glezniecībai nepieciešamo un savos pētījumos tiecās to izprast dziļāk un dziļāk. Tāpat mēs, jaunie mākslinieki, jau esam uz šīs takas (gan glezniecības, gan dzīves, gan ainavas), lai ietu pa to tālāk, dziļāk, iekšup nezināmajā. Ceļš ved caur krūmiem un met lokus, un ne tā turpinājums, ne gals nav pārredzams, bet ar drošu garu mēs tam sekojam. Kas galu galā slēpjas krūmju biezoknī?
Marta Štauere:
Dabai ir tendence paņemt atpakaļ visu, kas no tās atņemts, pat cilvēku. Tādēļ cilvēks gan fiziski gan emocionāli kādā brīdī atgriežas pie dabas un iegrimst atpakaļ zaļumā. Darbā esam iegleznojuši paši sevi un Valtera mazo brālīti Vilhelmu ar mammu. Meklējām apkārtējā zaļumā citas krāsas un krāsu spēles, dziļumu. Strādājām grupā, katrs ieguldot savas stiprās puses un viens otru papildinot.
Valters Arturs Vītols:
Darbā attēlota Purvīša ainava caur Vilhelma acīm. Lielā daba, no kuras visi nākam, un kas galā visu paņem atpakaļ. Takas, kas ejamas. Aiziešana zaļumos.
Zelda Viktorija Jansone:
Kas es esmu?
Es esmu mazs, saprātīgs mērkaķītis, kam patīk domāt par to, kā pasaule man liek justies. Jūtos vēl maziņš, lai gan vairs neesmu. Māksla nāk pa ausīm laukā, pat ja citreiz otas skrien lēnāk par domām.
Kur es "šodien" esmu?
Šodien esmu ļoti svarīgās krustcelēs, sāku studijas un savu patstāvīgu dzīvi. Mēģinu saprast savu intereses sfēru bezgalīgi plašajā mākslas pasaulē, savu vietiņu un bandu, ar ko sadarboties, filozofēt un lamāties.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt būšu lielāks, prātīgāks pilsonis, ar katru dienu vairāk stāvot uz savām kājām. Gan jau (cerams) kulturāls darbinieks kādā bibliotēkā vai muzejā. Slepeni būs arī jāglezno un jāzīmē, jo bez tā nevar.. un kad būšu nobriedusi, iznākšu no slēpņa un kļūšu slavena.
Marta Štauere:
Kas es esmu?
Esmu cilvēks. Daudz ko esmu dzīvē sapratusi, daudz ko galīgi nesaprotu. Esmu procesā, un centīšos tajā palikt.
Kur es "šodien" esmu?
Šobrīd esmu vilcienā, ceļā no plenēra uz diplomdarbu izstādes atklāšanu. Protams, jautājuma jēga taču nebija par manu fizisko atrašanās vieto, un tomēr, arī dzīves kontekstā esmu ceļā no viena, Rozentālskolas, uz nākamo, citu dzīves posmu.
Kur es būšu "rīt"?!
Ar draugiem mums bija joks, ka nomirsim uz gaismēnas robežas (to izmantojot kā metaforu grūtībām, kas sagaida skolas pabeigšanas procesā). Rīt gaismēnas robeža jau būs pārkāpta un es būšu pustonī, kas, pēc zīmēšanas likumiem, jau ir cita- gaismas partija.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es vēl arvien būšu cilvēks, joprojām ietiepīgs sava ceļa gājējs, tikai spējīgāks un zinošāks kā šodien. Rīt es zināšu kādas kļūdas šodien esmu pieļāvusi un kas darīts pareizi, tāpēc skaidrāk zināšu kā tālāk būvēt savu ceļu, bet nezināšu, kas notiks parīt, tādēļ joprojām turpināšu kļūdīties un būt cilvēks.
Valters Arturs Vītols:
Kas es esmu?
Es esmu tēls. Uz reāliem notikumiem balstīts, mazliet apdzejojies.
Kur es "šodien" esmu?
Grimstot pārmērīgā poēzijā, jāsaka, ka esmu uz lielās dzīves sliekšņa. Vienu burvīgu skolu beidzot, jāsāk atkal tālāki ceļi.
Kur es būšu "rīt"?!
Neapņemos paredzēt nākotni, taču cerams, ka tālākais ceļš, kas ejams, būs tikpat skaists un jautrs, kā līdz šim!
Kas es būšu “rīt”?!
Šis jautājums ir kā skaļi pateikt vēlēšanos pūšot dzimšanas dienas tortes svecītes. Ja pateikšu - nepiepildīsies! Neteikšu.
“Darbs Bez Nosaukuma”, Patrīcija Landmane
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Tā ir lielformāta glezna, kurā attēlota ainava, kas sevī ieskauj darba tapšanas laika sprīdī izjustās sajūtas un emocijas. Glezna ir piesātināta ar krāsu slāņiem, kas tai piešķir grafisku noskaņu. Darbs veidots iespaidojoties no apkārtējās dabas skatiem, uzsvaru liekot uz kokiem. Gleznā dominē dzidras un spožas krāsas, kas atspoguļo dabas košumu. Tā tika veidota izmantojot akrila krāsas, kā arī dažāda izmēra otas un krāsošanas ruļļus.
Kas es esmu?
Nezinu.
Kur es "šodien" esmu?
Tur, kur saule nekad nenoriet:)
Kur es būšu "rīt"?!
Nezinu.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu ar plašāku dzīves pieredzi.
"Ozola aptumsums", Ernersts Rudzuroga
Izmērs: 200 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
1. Tas ir mans pirmais darbs uz tik liela formāta.
2. Es uz darba strādāju viens pats.
3. Darbs ir vistālākais no Vecjaužiem.
4. Darba veidošanas laikā es biju ievainots un kliboju no darba vietas līdz mājām pēc krāsām.
5.Darbs attēlo ozolu aiz kura saule riet.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks pašradītā murgā.
Kur es "šodien" esmu?
Es šodien esmu uz zemes.
Kur es būšu "rīt"?!
Nezinu, jo "rīt" vēl neeksistē.
“Beatrise glezno tur. Es te tālāk”, Valērija Astašonoka
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Mēs visi esam šeit. Viss kā ierasts - tikai citā vietā. To gan sagribējās dokumentēt: pašu darba procesu, bet arī mieru, kas ar to nāk. Esam dabā, un
darbs iet uz priekšu dabiski.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kuram ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kaut kas gan es esmu.
Kur es "šodien" esmu?
Šodien esmu ēnā, tur, kur man gribās būt. Mani priekšā ir takas un izvēles. Man apkārt ir viss.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es noteikti aiziešu kaut kur, kur man patiks. Ja nepatiks, es tur nepalikšu. Bet šodien man īsti nav jādomā par to. Tā un tā pienāks laiks doties.
Kas es būšu “rīt”?
Rīt es būšu, man ar to pietiks.
“Patrīcija glezno. Man apkārt ir nātres” Valērija Astašonoka
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: ūdens bāzes adhēzijas krāsa
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Biju steigā, vēlāk saprotu, ka nav vērts. Varu apguleties. Viss iet uz priekšu, es arī eju. Vēlos pēc kāda (ilga) laika paskatīties uz darbu un atcerēties, kā gulēju darbam blakus. Ar kājām nātrēs.
___
Radiožurnāla lasītāji aicināti nobalsot par skatītāju simpātijas balvu internetā ŠEIT.
“Darbs Bez Nosaukuma”, Patrīcija Landmane
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu.
Tā ir lielformāta glezna, kurā attēlota ainava, kas sevī ieskauj darba tapšanas laika sprīdī izjustās sajūtas un emocijas. Glezna ir piesātināta ar krāsu slāņiem, kas tai piešķir grafisku noskaņu. Darbs veidots iespaidojoties no apkārtējās dabas skatiem, uzsvaru liekot uz kokiem. Gleznā dominē dzidras un spožas krāsas, kas atspoguļo dabas košumu. Tā tika veidota izmantojot akrila krāsas, kā arī dažāda izmēra otas un krāsošanas ruļļus.
Kas es esmu?
Nezinu.
Kur es "šodien" esmu?
Tur, kur saule nekad nenoriet:)
Kur es būšu "rīt"?!
Nezinu.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es būšu ar plašāku dzīves pieredzi.
"Ozola aptumsums", Ernersts Rudzuroga
Izmērs: 200 x 152 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
1. Tas ir mans pirmais darbs uz tik liela formāta.
2. Es uz darba strādāju viens pats.
3. Darbs ir vistālākais no Vecjaužiem.
4. Darba veidošanas laikā es biju ievainots un kliboju no darba vietas līdz mājām pēc krāsām.
5.Darbs attēlo ozolu aiz kura saule riet.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks pašradītā murgā.
Kur es "šodien" esmu?
Es šodien esmu uz zemes.
Kur es būšu "rīt"?!
Nezinu, jo "rīt" vēl neeksistē.
“Beatrise glezno tur. Es te tālāk”, Valērija Astašonoka
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Mēs visi esam šeit. Viss kā ierasts - tikai citā vietā. To gan sagribējās dokumentēt: pašu darba procesu, bet arī mieru, kas ar to nāk. Esam dabā, un
darbs iet uz priekšu dabiski.
Kas es esmu?
Es esmu cilvēks, kuram ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kaut kas gan es esmu.
Kur es "šodien" esmu?
Šodien esmu ēnā, tur, kur man gribās būt. Mani priekšā ir takas un izvēles. Man apkārt ir viss.
Kur es būšu "rīt"?!
Rīt es noteikti aiziešu kaut kur, kur man patiks. Ja nepatiks, es tur nepalikšu. Bet šodien man īsti nav jādomā par to. Tā un tā pienāks laiks doties.
Kas es būšu “rīt”?
Rīt es būšu, man ar to pietiks.
“Patrīcija glezno. Man apkārt ir nātres” Valērija Astašonoka
Izmērs: 100 x 150 cm
Tehnika: ūdens bāzes adhēzijas krāsa
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Biju steigā, vēlāk saprotu, ka nav vērts. Varu apguleties. Viss iet uz priekšu, es arī eju. Vēlos pēc kāda (ilga) laika paskatīties uz darbu un atcerēties, kā gulēju darbam blakus. Ar kājām nātrēs.
"Ziedošā pļava", Viktorija Jakovļeva
Izmērs: 152 x 200 cm
Tehnika: akrilāta krāsa, bērza saplāksnis
Pieci teikumi, kas citiem būtu jāzina par manu Darbu
Es centos panākt vasaras un siltuma sajūtu. Šī darbiņa veikšana bija liels izaicinājums, bet arī interesanta un ļoti noderīga pieredze. Šo darbiņu gleznoju tā, lai patīk pašai, ras bija mans mērķis. Ceru, ka arī skatītāji saredzēt to manas dvēseles gabaliņu, ko ieliku gleznā.
Kas es esmu?
Šobrīd es sāku mākslinieka ceļu nezinot uz kurieni doties. Es cenšos attīstīties un veikt tādus darbus, kas patiks man pašai. Ir jādara tas kas patīk pašam, tikai tad tas varēs patikt arī citiem. Tāpēc es vēlos attīstīties priekš sevis.
Kur es "šodien" esmu?
Es esmu vēl pašā sākumā, neskatoties uz to, ka, lai nonāktu līdz sākumam bija arī ļoti ļoti daudz jāpaveic.
Kur es būšu "rīt"?!
Es ceru nākotnē nonākt tādā vietā, par kuru pat nebiju iedomājusies. Pagaidām nezinu kas sanāks, bet visam noteikti ir jābūt labi. Ceļš pats aizvedīs, bet es darīšu to, ko uzskatu par vajadzīgu.
Kas es būšu “rīt”?!
Rīt es priecāšos par sevi un savu mākslu.
2023. gada jūnijā, Vecjaužos
___
Radiožurnāla lasītāji aicināti nobalsot par skatītāju simpātijas balvu internetā ŠEIT.
Jānis Holšteins-Upmanis
Redaktors