Radiožurnāls

Ir reti tie cilvēki, kuru biogrāfijas pārlapojot rodas vēlme apmest viesistabas galdu otrādi, izgrūžot skanīgi pusartikulētu vaidu: “Kā tas ir iespējams?!” Kādam ir jābūt indivīda mentālajam un fiziskajam stāvoklim, lai spēkpilni maršētu cauri 20. gadsimta absurdu nejaušības domino gaļasmašīnai, dienas beigās kļūstot par ikonu?

Emigrācija
Runa ir par latviešu leģendu Arvīdu Blūmentālu, dzimušu Dundagā 1925. gada 19. martā Būdēnu mājās kā vidējam dēlam brāļu Edgara un Kārļa kompānijā. Līdzīgi kā pulka laikabiedru, zvejnieku ģimenē augušais un Talsu Valsts ģimnāzijā skolotais puisis uzsāka militārās gaitas. Nepilnu 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājās 25. Abavas bataljonā, un jau drīzumā sekoja stāsta varoņa gaitas Latviešu leģionā. Kara izskaņā Arvīds atkārtoti ievainots nonāca Berlīnē, padomju okupācijas zonā, no tās esot izdevies aizbēgt uz amerikāņu zonu, no kuras migrējot tālāk pieņemts lēmums iestāties nostāstiem apvītajā Franču ārzemnieku leģionā.

Pēc viskija ar helikopteru
Jau 1951. gadā Arvīds devies uz Austrāliju, lai, kā viņa esenci trāpīgi skaisti kopsavelk “Latvija Amerikā” 2006. gada nekrologs – proti, atsaucoties uz Rimantu Ziedoni, kurš grāmatā “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks” aprakstījis: Blūmentāls ir emigrants no Latvijas, bet atšķirībā no pārējiem svešatnes latviešiem izvēlējies nevis pārtikuša mietpilsoņa, bet dēkaiņa dzīvi. Šajā izdevumā minēti anekdotiski stāsti par stāsta varoņa izgājieniem, piemēram, Jāņu svinēšana ar Austrālijas iedzimtajiem, ceļojums pakaļ viskijam ar helikopteru un auto bagāžniekā audzētas rozes. Prieka asariņa par kreatīvu pieeju dzīvei!

Krokodilu makšķernieku stāsti
Dundagas pilī atrodamā ekspozīcija, kas veltīta dēkainim, ir pērļu… vai opālu raktuve interesentiem, kuri ir gatavi rakties un aizmirsties šādu laika liecību avīžu izgriezumos, fotogrāfijās un rūpīgi izkoptā rokrakstā (cik no mums vēl tādu pieprot?) rakstītās vēstulēs. Protams, jāieslēdz kritiskās domāšanas filtrs dažādu anekdotisku notikumu iespējamiem pārspīlējumiem un glorifikācijām, bet vai ļauties šādiem stāstiem nav līdzīgi kā ieslīgt 2003. gada Tima Bērtona filmas “Big Fish” makšķernieku stāstos, kuros realitāte saplūst ar… tās papildu dimensijām? 

Kultūras pēdas nospiedums
Ārpus militāri vīrišķīgajām dzīvesstāsta izpausmēm, kuru stāsti iederētos mačo tipa pasēdēšanās kādā brūzī, kurzemnieka neparastie dzīves gājuma nospiedumi ir gravitējuši kultūras pasauli ar Latvijas kultūras telpas grandiem. Starp tiem jāuzskaita Ivars Seleckis, Ansis Epners no dokumentējošā kino pasaules; Imants Ziedonis, Rimants ziedonis – kā literāti, kuri palīdzējuši pārpasaulīgi iegrāmatot Krokodilu Harija stāstu, lai tas neizplēnētu līdz ar viņa došanos aizsaulē. Galu galā – arī “stipro vīru piemiņai” veltītais krokodila piemineklis, filmas “Kurzeme” (autori – Imants Ziedonis un Ivars Seleckis; producents – Latvijas Goda konsuls Čikāgā ASV Norberts Klaucēns) simbols, kuru veidojis tēlnieks Oļegs Skarainis, to godam sargā un saglabā! Tāpat kā piemiņu veselai paaudzei – karā pāragri kritušu latviešu puiku un vīru pašaizliedzībai.

Kinoleģenda
Vai atceraties 1986. gadā uzņemto kinofilmu “Krokodils Dandijs”? Spriedzes un piedzīvojumu bagātā izklaides filma klāsta dēkaiņa – krokodilu mednieka – izaicinājumiem piesātinātās ikdienas stāstu. Lēš, ka par filmas prototipu uzskatīts Krokodilu Harijs – Arvīds Blūmentāls, kura bezbailīgās gaitas pie Austrālijas mežonīgās dabas krūts izpelnījušās magnētisku ažiotāžu. Nudien, ja var ticēt stāstiem, krokodilu divcīņas Arvīda spēka gados ir mērāmas desmitiem tūkstošos, līdz Austrālijas valdība medības aizliedza. Poētiskas refleksijas par šo dienu pārdzīvojumiem atrodamas stāsta varoņa literārajā darbā “Ilgas pēc saules”, kuras redakciju veidojis Ernests Jurka. 

Medību zenīta laiks
Iestādīt koku, nosist krokodilu un… izrakt māju? Līdz Arvīda krāšņi aprakstītās, adrenalīna piesātinātās krokodilu medības 1968. gadā tika aizliegtas, Austrālijas savvaļas dabas skaudrumu demonstrējošās Kūberbedijas iemītniekam bija jāuzsāk jauns rūpals. Protams, tas nebūtu Arvīds Blūmentāls, ja pēc šāda savas ikdienas kāršu namiņa sabrukšanas netiktu sabūvēts jauns. Proti, kļuvis par opālu racēju, pašveidotās dārgakmeņu raktuvēs izveidoja askētiskajam dzīvesstilam piedienošu mitekli “Krokodila ligzda”, kur laika gaitā esot viesojušās kolorītas daudzkontinentālas dažādu nāciju personības, kamēr Latvijas iedzīvotājiem, atrodoties aiz Padomju Savienības radītā dzelzs priekškara, par šo fenomenu nebija ne jausmas. 

Ilgas pēc saules
Vai Arvīds Blūmentāls vairāk nekā 100 gadu senā pagātnē dzima ar spītīgu domu “Esmu dzimis īstajā laikā, bet neīstajā vietā”? Ļoti maz ticams, ja iedziļināmies viņa refleksijās par dzimto vietu, mīļajiem radiniekiem un niansētām atmiņām par dzimtas mājām un zirgu draiskulībām stallī… Bet ir ļoti ticams, ka jaudas ikonu, kā Arvīds Blūmentāls, nukleāri bezbailīgā enerģija ir sinonīms adaptācijas spējai jebkādos apstākļos. Tieši tik viegli un – iedvesmas pilni.

Došanos ekspedīcijā un rakstu tapšanu atbalsta Talsu novada pašvaldība

Ir reti tie cilvēki, kuru biogrāfijas pārlapojot rodas vēlme apmest viesistabas galdu otrādi, izgrūžot skanīgi pusartikulētu vaidu: “Kā tas ir iespējams?!” Kādam ir jābūt indivīda mentālajam un fiziskajam stāvoklim, lai spēkpilni maršētu cauri 20. gadsimta absurdu nejaušības domino gaļasmašīnai, dienas beigās kļūstot par ikonu?

Emigrācija
Runa ir par latviešu leģendu Arvīdu Blūmentālu, dzimušu Dundagā 1925. gada 19. martā Būdēnu mājās kā vidējam dēlam brāļu Edgara un Kārļa kompānijā. Līdzīgi kā pulka laikabiedru, zvejnieku ģimenē augušais un Talsu Valsts ģimnāzijā skolotais puisis uzsāka militārās gaitas. Nepilnu 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājās 25. Abavas bataljonā, un jau drīzumā sekoja stāsta varoņa gaitas Latviešu leģionā. Kara izskaņā Arvīds atkārtoti ievainots nonāca Berlīnē, padomju okupācijas zonā, no tās esot izdevies aizbēgt uz amerikāņu zonu, no kuras migrējot tālāk pieņemts lēmums iestāties nostāstiem apvītajā Franču ārzemnieku leģionā.

Pēc viskija ar helikopteru
Jau 1951. gadā Arvīds devies uz Austrāliju, lai, kā viņa esenci trāpīgi skaisti kopsavelk “Latvija Amerikā” 2006. gada nekrologs – proti, atsaucoties uz Rimantu Ziedoni, kurš grāmatā “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks” aprakstījis: Blūmentāls ir emigrants no Latvijas, bet atšķirībā no pārējiem svešatnes latviešiem izvēlējies nevis pārtikuša mietpilsoņa, bet dēkaiņa dzīvi. Šajā izdevumā minēti anekdotiski stāsti par stāsta varoņa izgājieniem, piemēram, Jāņu svinēšana ar Austrālijas iedzimtajiem, ceļojums pakaļ viskijam ar helikopteru un auto bagāžniekā audzētas rozes. Prieka asariņa par kreatīvu pieeju dzīvei!

Krokodilu makšķernieku stāsti
Dundagas pilī atrodamā ekspozīcija, kas veltīta dēkainim, ir pērļu… vai opālu raktuve interesentiem, kuri ir gatavi rakties un aizmirsties šādu laika liecību avīžu izgriezumos, fotogrāfijās un rūpīgi izkoptā rokrakstā (cik no mums vēl tādu pieprot?) rakstītās vēstulēs. Protams, jāieslēdz kritiskās domāšanas filtrs dažādu anekdotisku notikumu iespējamiem pārspīlējumiem un glorifikācijām, bet vai ļauties šādiem stāstiem nav līdzīgi kā ieslīgt 2003. gada Tima Bērtona filmas “Big Fish” makšķernieku stāstos, kuros realitāte saplūst ar… tās papildu dimensijām? 

Kultūras pēdas nospiedums
Ārpus militāri vīrišķīgajām dzīvesstāsta izpausmēm, kuru stāsti iederētos mačo tipa pasēdēšanās kādā brūzī, kurzemnieka neparastie dzīves gājuma nospiedumi ir gravitējuši kultūras pasauli ar Latvijas kultūras telpas grandiem. Starp tiem jāuzskaita Ivars Seleckis, Ansis Epners no dokumentējošā kino pasaules; Imants Ziedonis, Rimants ziedonis – kā literāti, kuri palīdzējuši pārpasaulīgi iegrāmatot Krokodilu Harija stāstu, lai tas neizplēnētu līdz ar viņa došanos aizsaulē. Galu galā – arī “stipro vīru piemiņai” veltītais krokodila piemineklis, filmas “Kurzeme” (autori – Imants Ziedonis un Ivars Seleckis; producents – Latvijas Goda konsuls Čikāgā ASV Norberts Klaucēns) simbols, kuru veidojis tēlnieks Oļegs Skarainis, to godam sargā un saglabā! Tāpat kā piemiņu veselai paaudzei – karā pāragri kritušu latviešu puiku un vīru pašaizliedzībai.

Kinoleģenda
Vai atceraties 1986. gadā uzņemto kinofilmu “Krokodils Dandijs”? Spriedzes un piedzīvojumu bagātā izklaides filma klāsta dēkaiņa – krokodilu mednieka – izaicinājumiem piesātinātās ikdienas stāstu. Lēš, ka par filmas prototipu uzskatīts Krokodilu Harijs – Arvīds Blūmentāls, kura bezbailīgās gaitas pie Austrālijas mežonīgās dabas krūts izpelnījušās magnētisku ažiotāžu. Nudien, ja var ticēt stāstiem, krokodilu divcīņas Arvīda spēka gados ir mērāmas desmitiem tūkstošos, līdz Austrālijas valdība medības aizliedza. Poētiskas refleksijas par šo dienu pārdzīvojumiem atrodamas stāsta varoņa literārajā darbā “Ilgas pēc saules”, kuras redakciju veidojis Ernests Jurka. 

Medību zenīta laiks
Iestādīt koku, nosist krokodilu un… izrakt māju? Līdz Arvīda krāšņi aprakstītās, adrenalīna piesātinātās krokodilu medības 1968. gadā tika aizliegtas, Austrālijas savvaļas dabas skaudrumu demonstrējošās Kūberbedijas iemītniekam bija jāuzsāk jauns rūpals. Protams, tas nebūtu Arvīds Blūmentāls, ja pēc šāda savas ikdienas kāršu namiņa sabrukšanas netiktu sabūvēts jauns. Proti, kļuvis par opālu racēju, pašveidotās dārgakmeņu raktuvēs izveidoja askētiskajam dzīvesstilam piedienošu mitekli “Krokodila ligzda”, kur laika gaitā esot viesojušās kolorītas daudzkontinentālas dažādu nāciju personības, kamēr Latvijas iedzīvotājiem, atrodoties aiz Padomju Savienības radītā dzelzs priekškara, par šo fenomenu nebija ne jausmas. 

Ilgas pēc saules
Vai Arvīds Blūmentāls vairāk nekā 100 gadu senā pagātnē dzima ar spītīgu domu “Esmu dzimis īstajā laikā, bet neīstajā vietā”? Ļoti maz ticams, ja iedziļināmies viņa refleksijās par dzimto vietu, mīļajiem radiniekiem un niansētām atmiņām par dzimtas mājām un zirgu draiskulībām stallī… Bet ir ļoti ticams, ka jaudas ikonu, kā Arvīds Blūmentāls, nukleāri bezbailīgā enerģija ir sinonīms adaptācijas spējai jebkādos apstākļos. Tieši tik viegli un – iedvesmas pilni.

Došanos ekspedīcijā un rakstu tapšanu atbalsta Talsu novada pašvaldība