Vecjauži, Vidzeme
Kurts Fridrihsons
Personību valdzinājums un magnētiskais spēks bieži vien ir kā patīna, ko izveido apbrīnotāji, bet savādā kārtā pārmanto arī pati personība. Virpuļa efekts. Apputeksnēšanās efekts.
Kurts Fridrihsons, nācis no divdesmitā gadsimta sākuma audzināšanas un savstarpējo attiecību kultūras, nekad nevairījās no par sevi gudrākām, izcilākām vai, viņaprāt, apdāvinātākām personībām. Gluži otrādi – visa mūža garumā viņš kādu apbrīnoja, par kādu sajūsminājās. Uzteica, slavēja. Pret viduvējību un karjerismu viņam nebija intereses. Tikai žēlums.
Vilhelms Purvītis bija viens no retajiem latviešu māksliniekiem, ar ko Kurtam Fridrihsonam izveidojās ciešas un draudzīgas saites. Sākumā kā biklam, zinātkārē slāpstošam studentam, jo Kurts studēja ( ar pārtraukumiem, kad apceļoja Eiropu) arhitektūru Latvijas Valsts universitātē, kur gleznošanu pasniedza Vilhelms Purvītis. Vēlāk jau kā draugam, kuram Purvītis, izņēmuma kārtā, rādīja savu neskaitāmo darbu simtus. Ja ticam atmiņām, tad Kurts ir varbūt pēdējais, kurš redzēja profesora jaunākos darbus un sacījās tos vēršamies arvien eksprestionistiskākus. Pēc manas pašas atmiņu sieta pārskatīšanas, domāju, ka Vilhelma Purvīša ietekme uz Kurtu Fridrihsonu bijusi tieši kā personībai, ne gleznotājam. Piemēram, fakts, ka profesors gleznoja, skicēja, strādāja tik daudz, ka jebkurā brīdī varējis nokomplektēt vairākas personālizstādes. Fridrihsons strādāja katru dienu – pat Kurzemes katlā un Sibīrijas lēģerī. No Purvīša mantots arī atzinums, ka katrā kopizstādē ir jādod savs labākais darbs. Un – tam jābūt labākajam izstādē. Nežēlīgā šķirošana, atbirumu klusā nāve, tas viss pieder pie mākslinieka darba nesaudzības. Zināma noslēpumainība, noslēgtība, sarežģītās attiecības ar latviešu mākslas vidi – radniecīgi. Vispēdīgi – kara postā zudībā gājušie teju tūkstotis Purvīša gleznu – māksliniekam eksistenciāli traģisks liktenis. Tas pats būtībā ir ar Fridrihsona mantojumu, kas izklīdis pasaules malu malās. Tomēr tās ir biogrāfijas. Tikai.
Mirdzums un starojums, uz ko esam spējīgi 21. gadsimtā, izspoguļojas Vilhelmā Purvītī un pa gaismas staru viņš atkal ir latviešu mākslas mīlestības gaismā. Tāda arī ir tagadnes un aizgājības misija – atvest visus lielos draugus atpakaļ un pašiem uzlādēties savstarpējā spēkā.
VĪGNERU ERNESTS (1850-1933)
Kuldīgas novads, Kurzeme
Anna Brigadere. Līgo
Tērvete, Zemgale
Anda Svarāne. Jāturpina sava dziesma.
Zasa, Sēlija
Ekspedīciju piezīmes: Talsu novads
Talsu novads, Kurzeme
LOKĀLAIS ŠARMS. Saruna ar Valentīnu Lukaševicu
Lielie Garanči, Latgale
Jūlijs Madernieks. Ornaments.
Gulbene , Vidzeme
Vitauts Ļūdēns. Blakus
Usma, Kurzeme
Intervija ar Stefanu Rāznu. Cilvēki uz goda.
Ilūkste, Sēlija
Pauls Valdens. Fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.
Ungurmuiža, Vidzeme
Ziedoņa evanģēlists
Jelgavas novads, Kurzeme
Ekspedīciju piezīmes: Siguldas novads
Siguldas novads, Vidzeme
Johans Valters
Vecjauži, Vidzeme
Krišjānis Valdemārs. Barona ļaunākais bieds.
Ēdole , Kurzeme
Ekspedīcijas piezīmes. Purvīti meklējot. Jaunpiebalga.
Jaunpiebalgas novads, Vidzeme
Mariona
Vecjauži, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads
Cēsis, Vidzeme
Krodera paradoksi
Valmiera , Vidzeme
Siluetu un tēlu pretrunīgā daba
Siguldas novads, Vidzeme
Lidija Auza, Talsu deviņi pakalni un Franču Rivjēra
Talsu novads, Talsi, Kurzeme
Arhips Kuindži un taureņu spārni (1842–1910)
Vecjauži, Vidzeme
Piešūts. Vēstule Knutam.
Kurmene, Sēlija
Ritums Ivanovs
Cēsis, Vidzeme
AUSEKLIS (1850-1879) JAUNPIEBALGĀ
Jaunpiebalga, Vidzeme
Atvērt muižas durvis
Pope, Kurzeme
Vitauts Paškausks. Es redzu skaistumu
Tērvete, Zemgale
Lidojošie latvieši. Jānis Rūdolfs Akermanis.
Svitenes pagasts , Zemgale
Krokodila ligzdā
Dundaga, Kurzeme
Ekspedīciju piezīmes: Valmieras novads
Valmieras novads , Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads
Kuldīgas novads, Kurzeme
Lūkojumi un pamanījumi
Siguldas novads, Murjāņi , Zemgale
Emīls Dārziņš. In Limbo.
Jāņaskola, Vidzeme
Pēteris Šmits. Folkloras problēmas.
Rauna , Vidzeme
Ko uzglabā iezis?
Siguldas novads, Vidzeme
Vilhelma Purvīša nozīme Ķemera dzīvē. Epizodes
Vecjauži, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Olaines novads
Olaine, Vidzeme
Bēru dzimtas mantojums Ventspils novadā
Ventspils novads, Kurzeme
Ekspedīciju piezīmes: Gulbenes novads
Gulbenes novads , Vidzeme
Ekspedīcijas piezīmes. Alojas novads
Alojas novads, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes. Rundāles novads
Rundāle, Zemgale
Purvīšu dzimtas sākums un Vilhelma Kārļa Purvīša vectēvs. JĒKABS PURVĪTIS
Vecjauži, Vidzeme
Veidenbaums. Ceļotājs apziņā, laikā un telpā
Kalāči, Vidzeme
Raimonds Rudzāts. Sporta Pote
Sigulda, Vidzeme
Pastāvēs, kas nemainīsies
Valmieras novads, Vidzeme
Brā’āļi
Gulbenes novads , Vidzeme
Pirmais Latvijas Valsts prezidents JĀNIS KRISTAPS ČAKSTE (1859-1927)
Viesturi, Zemgale
Krietnais kritiķis Zeiferts
Olaine, Vidzeme
Dzird, kam auss
Rīga, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Sēlija
Sēlija, Sēlija
Dzīve sāpju un gaismas paralēlēs. Zenta Mauriņa
Grobiņa, Kurzeme
Mūžs Latgales mīlestībai. Antons Slišāns
Upīte, Latgale
Kurts Fridrihsons
Vecjauži, Vidzeme
Griba un providence
Pilsrundāle, Zemgale
Aglonas Kukažiņa Naaizmērstule (Rozālija Tabine)
Aglona, Latgale
Jānis Kuzmins. Mācēt uzvarēt
Olaine, Vidzeme
Olena Kažoka. Ukrainietes skatiens
Olaines novads, Jāņupe, Zemgale
Sloveckis
Vecjauži, Vidzeme
Rojālistu kods
Roja, Kurzeme
Cilvēka selekcija
Dviete, Sēlija
Mistiskā Regīna Ezera
Ķegums, Vidzeme
Rūmī un Imants Ziedonis, ceļš uz grāmatas izdošanu
Rīga, Vidzeme
Kārlis Skalbe. Dzejnieks un Zetlīziņa.
Jaunpiebalga, Vidzeme
ANTRA LIEDSKALNIŅA
Gulbenes novads , Vidzeme
Jauno mākslinieku balvas "Pavasaris" izstāde Purvīša muzejā
Vecjauži, Vidzeme
Lietu Dāsnums
Viesturu pagasts , Zemgale
Ekspedīciju piezīmes: Ilūkstes novads
Subate , Sēlija
Ekspedīcijas piezīmes. Māsas Piebalgas
Alojas novads, Vidzeme
Jānis Jaunsudrabiņš. Saules daļa.
Nereta, Sēlija
Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads
Ventspils novads , Kurzeme
Ekspedīciju piezīmes. Savvaļa
Savvaļa , Vidzeme
Vecjauži, Vidzeme
Kurts Fridrihsons
Personību valdzinājums un magnētiskais spēks bieži vien ir kā patīna, ko izveido apbrīnotāji, bet savādā kārtā pārmanto arī pati personība. Virpuļa efekts. Apputeksnēšanās efekts.
Kurts Fridrihsons, nācis no divdesmitā gadsimta sākuma audzināšanas un savstarpējo attiecību kultūras, nekad nevairījās no par sevi gudrākām, izcilākām vai, viņaprāt, apdāvinātākām personībām. Gluži otrādi – visa mūža garumā viņš kādu apbrīnoja, par kādu sajūsminājās. Uzteica, slavēja. Pret viduvējību un karjerismu viņam nebija intereses. Tikai žēlums.
Vilhelms Purvītis bija viens no retajiem latviešu māksliniekiem, ar ko Kurtam Fridrihsonam izveidojās ciešas un draudzīgas saites. Sākumā kā biklam, zinātkārē slāpstošam studentam, jo Kurts studēja ( ar pārtraukumiem, kad apceļoja Eiropu) arhitektūru Latvijas Valsts universitātē, kur gleznošanu pasniedza Vilhelms Purvītis. Vēlāk jau kā draugam, kuram Purvītis, izņēmuma kārtā, rādīja savu neskaitāmo darbu simtus. Ja ticam atmiņām, tad Kurts ir varbūt pēdējais, kurš redzēja profesora jaunākos darbus un sacījās tos vēršamies arvien eksprestionistiskākus. Pēc manas pašas atmiņu sieta pārskatīšanas, domāju, ka Vilhelma Purvīša ietekme uz Kurtu Fridrihsonu bijusi tieši kā personībai, ne gleznotājam. Piemēram, fakts, ka profesors gleznoja, skicēja, strādāja tik daudz, ka jebkurā brīdī varējis nokomplektēt vairākas personālizstādes. Fridrihsons strādāja katru dienu – pat Kurzemes katlā un Sibīrijas lēģerī. No Purvīša mantots arī atzinums, ka katrā kopizstādē ir jādod savs labākais darbs. Un – tam jābūt labākajam izstādē. Nežēlīgā šķirošana, atbirumu klusā nāve, tas viss pieder pie mākslinieka darba nesaudzības. Zināma noslēpumainība, noslēgtība, sarežģītās attiecības ar latviešu mākslas vidi – radniecīgi. Vispēdīgi – kara postā zudībā gājušie teju tūkstotis Purvīša gleznu – māksliniekam eksistenciāli traģisks liktenis. Tas pats būtībā ir ar Fridrihsona mantojumu, kas izklīdis pasaules malu malās. Tomēr tās ir biogrāfijas. Tikai.
Mirdzums un starojums, uz ko esam spējīgi 21. gadsimtā, izspoguļojas Vilhelmā Purvītī un pa gaismas staru viņš atkal ir latviešu mākslas mīlestības gaismā. Tāda arī ir tagadnes un aizgājības misija – atvest visus lielos draugus atpakaļ un pašiem uzlādēties savstarpējā spēkā.
Jānis Holšteins-Upmanis
Redaktors