Kurmene, Sēlija
Piešūts. Vēstule Knutam.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Knut.
Tu joprojām esi šeit. Vairs ne fiziskā veidolā savā gaišajā žaketē, bet smalki jūtamā latviešu Esībā gan. Tāpat kā Vācietis, Rainis, Ziedonis, Barons vai Auseklis. Džemma, Vilhelms, Rozentāls vai Pīgoznis. Vītols, Dārziņš, Barisons vai Stabulnieks. Tu vēl joprojām skani. Tāpat kā 639 gadus ilgais Džona Keidža skaņdarbs Svētā Burkarda baznīcā Halberštātē, Vācijā skan. Un arī Tu skanēsi vēl ilgi pēc mums. Mēdz teikt, ka mēs visi piedzimstam vienādi (lasīt - ar vienādām iespējām), bet tomēr ir daži, kuri atšķiras. Ar uzdevumu, kas viņiem ir jāizpilda, lai aizpildītu tukšos laukumus bez kuriem nevar notikt sabiedrības attīstība, tāpat arī tautas apziņā vai izpratnē par lietu kārtību. Un tas nav nekas slikts, nedz arī labs. Tā vienkārši ir.
Kad pirms deviņiem gadiem mēs ar Tevi iepazināmies, man radās aizdomas, ka arī Tu to ļoti labi saproti un cēlā mierā nes. Kā autonoma Pasaule Tu rotēji ap savas tautas Sauli. Lai arī pēdējos gados dzeju vairs nerakstot, turpināji paust. Pat neko nepasakot runāji, atstājot ietekmi uz laikmetu. Gluži tāpat kā Džona Keidža skaņdarbs 4’33. It kā nekas neskan, bet – skan skaļāk par dārdošām bungām. Jo skan “iekšā” katrā, kurš tobrīd klausās.
Es nezinu vai Tu to atceries, bet man reiz bija tas gods būt Tavam šoferim. Braucām uz “Satori” literāro nometni Vecjaužos – Vilhelma Purvīša dzimtajās mājās. Smieklīgi – šodien esmu daļa no “Vilhelma Purvīša mājas – muzeja” komandas (pasaki vēl, ka sakritību nav). Todien man bija tā iespēja caur Tavām enciklopēdiskajām zināšanām par gandrīz visu saprast, ka sakritību patiešām nav. Mūsu sarunas veda no Ernsta Glika audžumeitas, kura pēcāk kļuva par Krievijas imperatori līdz dzejas nozīmei līdzcilvēku dzīvēs, tās spēku Atmodas laikā un izglītības izšķirošo nozīmi Personības izaugsmē. Par vārda patieso spēku brīžos, kad ir “jāizvelk dzīvība”. Par laipnības nozīmi attiecībās. Par viedumu, kas nav tas pats, kas gudrība. Es todien atbraucu mājās citādāks. Citējot Tevi: “Es biju piepildīts”.
Dienā, kad Tu aizgāji, es ilgi cīnījos ar to dīvaino sajūtu, ka “mēs visu, ko gribējām viens otram jau pateicām”. Tāds savāds vieglums un nopūta. Vakarā, slūžām kļūstot vaļīgākām, sapratu, ka tā jau arī bija. Mēs bijām sakritība. Dziesminieks un dzejnieks. Un, lai arī visu viens otram paspējām pateikt, pāri ir palikusi daudzpunkte (apaļš kopdarbs - “Mosties”). Un tā vilksies līdzi kā leģendas par vienaudžu ar pārdesmit gadu atšķirību kopdarbu (jo albumā pārsvarā skan dzejoļi, ko rakstīji būdams trīsdesmitgadnieks, tāpat kā es, albuma dziesmas rakstot). Un leģendas par pirmskoncerta čarkiņām Tavā un Intas Salaspils mājiņā. Leģendas par Gorana pogu, kas piešūta Knuta žaketei. Un tas ir brīnums, ka es kā poga varu tur būt.
Tu vēl joprojām skani, Knut. Klusumā, bet ļoti skaļi.
Cieņā,
Tava poga.
Ekspedīciju piezīmes. Rundāles novads
Rundāle, Zemgale
Pastāvēs, kas nemainīsies
Valmieras novads, Vidzeme
Lūkojumi un pamanījumi
Siguldas novads, Murjāņi , Zemgale
Raimonds Rudzāts. Sporta Pote
Sigulda, Vidzeme
Mariona
Vecjauži, Vidzeme
Krodera paradoksi
Valmiera , Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Talsu novads
Talsu novads, Kurzeme
Veidenbaums. Ceļotājs apziņā, laikā un telpā
Kalāči, Vidzeme
Jānis Kuzmins. Mācēt uzvarēt
Olaine, Vidzeme
Brā’āļi
Gulbenes novads , Vidzeme
Pēteris Šmits. Folkloras problēmas.
Rauna , Vidzeme
LOKĀLAIS ŠARMS. Saruna ar Valentīnu Lukaševicu
Lielie Garanči, Latgale
Jūlijs Madernieks. Ornaments.
Gulbene , Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Gulbenes novads
Gulbenes novads , Vidzeme
Vilhelma Purvīša nozīme Ķemera dzīvē. Epizodes
Vecjauži, Vidzeme
Lidojošie latvieši. Jānis Rūdolfs Akermanis.
Svitenes pagasts , Zemgale
Ritums Ivanovs
Cēsis, Vidzeme
VĪGNERU ERNESTS (1850-1933)
Kuldīgas novads, Kurzeme
Olena Kažoka. Ukrainietes skatiens
Olaines novads, Jāņupe, Zemgale
Jauno mākslinieku balvas "Pavasaris" izstāde Purvīša muzejā
Vecjauži, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Sēlija
Sēlija, Sēlija
Siluetu un tēlu pretrunīgā daba
Siguldas novads, Vidzeme
Intervija ar Stefanu Rāznu. Cilvēki uz goda.
Ilūkste, Sēlija
Ekspedīciju piezīmes: Valmieras novads
Valmieras novads , Vidzeme
Anna Brigadere. Līgo
Tērvete, Zemgale
Lidija Auza, Talsu deviņi pakalni un Franču Rivjēra
Talsu novads, Talsi, Kurzeme
Ekspedīciju piezīmes. Ventspils novads
Ventspils novads , Kurzeme
Atvērt muižas durvis
Pope, Kurzeme
Krišjānis Valdemārs. Barona ļaunākais bieds.
Ēdole , Kurzeme
Ekspedīcijas piezīmes. Alojas novads
Alojas novads, Vidzeme
Griba un providence
Pilsrundāle, Zemgale
Ekspedīciju piezīmes: Olaines novads
Olaine, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Ilūkstes novads
Subate , Sēlija
Vitauts Ļūdēns. Blakus
Usma, Kurzeme
Jānis Jaunsudrabiņš. Saules daļa.
Nereta, Sēlija
Purvīšu dzimtas sākums un Vilhelma Kārļa Purvīša vectēvs. JĒKABS PURVĪTIS
Vecjauži, Vidzeme
Krietnais kritiķis Zeiferts
Olaine, Vidzeme
Pirmais Latvijas Valsts prezidents JĀNIS KRISTAPS ČAKSTE (1859-1927)
Viesturi, Zemgale
Anda Svarāne. Jāturpina sava dziesma.
Zasa, Sēlija
Sloveckis
Vecjauži, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Siguldas novads
Siguldas novads, Vidzeme
Krokodila ligzdā
Dundaga, Kurzeme
Bēru dzimtas mantojums Ventspils novadā
Ventspils novads, Kurzeme
Ekspedīcijas piezīmes. Māsas Piebalgas
Alojas novads, Vidzeme
Piešūts. Vēstule Knutam.
Kurmene, Sēlija
Mistiskā Regīna Ezera
Ķegums, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes: Kuldīgas novads
Kuldīgas novads, Kurzeme
ANTRA LIEDSKALNIŅA
Gulbenes novads , Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes. Savvaļa
Savvaļa , Vidzeme
Lietu Dāsnums
Viesturu pagasts , Zemgale
Dzīve sāpju un gaismas paralēlēs. Zenta Mauriņa
Grobiņa, Kurzeme
Ko uzglabā iezis?
Siguldas novads, Vidzeme
Kurts Fridrihsons
Vecjauži, Vidzeme
Aglonas Kukažiņa Naaizmērstule (Rozālija Tabine)
Aglona, Latgale
Rojālistu kods
Roja, Kurzeme
Ekspedīcijas piezīmes. Purvīti meklējot. Jaunpiebalga.
Jaunpiebalgas novads, Vidzeme
Pauls Valdens. Fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.
Ungurmuiža, Vidzeme
Ziedoņa evanģēlists
Jelgavas novads, Kurzeme
Emīls Dārziņš. In Limbo.
Jāņaskola, Vidzeme
Dzird, kam auss
Rīga, Vidzeme
Ekspedīciju piezīmes. Cēsu novads
Cēsis, Vidzeme
Vitauts Paškausks. Es redzu skaistumu
Tērvete, Zemgale
Arhips Kuindži un taureņu spārni (1842–1910)
Vecjauži, Vidzeme
AUSEKLIS (1850-1879) JAUNPIEBALGĀ
Jaunpiebalga, Vidzeme
Kārlis Skalbe. Dzejnieks un Zetlīziņa.
Jaunpiebalga, Vidzeme
Rūmī un Imants Ziedonis, ceļš uz grāmatas izdošanu
Rīga, Vidzeme
Johans Valters
Vecjauži, Vidzeme
Cilvēka selekcija
Dviete, Sēlija
Mūžs Latgales mīlestībai. Antons Slišāns
Upīte, Latgale
Kurmene, Sēlija
Piešūts. Vēstule Knutam.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Knut.
Tu joprojām esi šeit. Vairs ne fiziskā veidolā savā gaišajā žaketē, bet smalki jūtamā latviešu Esībā gan. Tāpat kā Vācietis, Rainis, Ziedonis, Barons vai Auseklis. Džemma, Vilhelms, Rozentāls vai Pīgoznis. Vītols, Dārziņš, Barisons vai Stabulnieks. Tu vēl joprojām skani. Tāpat kā 639 gadus ilgais Džona Keidža skaņdarbs Svētā Burkarda baznīcā Halberštātē, Vācijā skan. Un arī Tu skanēsi vēl ilgi pēc mums. Mēdz teikt, ka mēs visi piedzimstam vienādi (lasīt - ar vienādām iespējām), bet tomēr ir daži, kuri atšķiras. Ar uzdevumu, kas viņiem ir jāizpilda, lai aizpildītu tukšos laukumus bez kuriem nevar notikt sabiedrības attīstība, tāpat arī tautas apziņā vai izpratnē par lietu kārtību. Un tas nav nekas slikts, nedz arī labs. Tā vienkārši ir.
Kad pirms deviņiem gadiem mēs ar Tevi iepazināmies, man radās aizdomas, ka arī Tu to ļoti labi saproti un cēlā mierā nes. Kā autonoma Pasaule Tu rotēji ap savas tautas Sauli. Lai arī pēdējos gados dzeju vairs nerakstot, turpināji paust. Pat neko nepasakot runāji, atstājot ietekmi uz laikmetu. Gluži tāpat kā Džona Keidža skaņdarbs 4’33. It kā nekas neskan, bet – skan skaļāk par dārdošām bungām. Jo skan “iekšā” katrā, kurš tobrīd klausās.
Es nezinu vai Tu to atceries, bet man reiz bija tas gods būt Tavam šoferim. Braucām uz “Satori” literāro nometni Vecjaužos – Vilhelma Purvīša dzimtajās mājās. Smieklīgi – šodien esmu daļa no “Vilhelma Purvīša mājas – muzeja” komandas (pasaki vēl, ka sakritību nav). Todien man bija tā iespēja caur Tavām enciklopēdiskajām zināšanām par gandrīz visu saprast, ka sakritību patiešām nav. Mūsu sarunas veda no Ernsta Glika audžumeitas, kura pēcāk kļuva par Krievijas imperatori līdz dzejas nozīmei līdzcilvēku dzīvēs, tās spēku Atmodas laikā un izglītības izšķirošo nozīmi Personības izaugsmē. Par vārda patieso spēku brīžos, kad ir “jāizvelk dzīvība”. Par laipnības nozīmi attiecībās. Par viedumu, kas nav tas pats, kas gudrība. Es todien atbraucu mājās citādāks. Citējot Tevi: “Es biju piepildīts”.
Dienā, kad Tu aizgāji, es ilgi cīnījos ar to dīvaino sajūtu, ka “mēs visu, ko gribējām viens otram jau pateicām”. Tāds savāds vieglums un nopūta. Vakarā, slūžām kļūstot vaļīgākām, sapratu, ka tā jau arī bija. Mēs bijām sakritība. Dziesminieks un dzejnieks. Un, lai arī visu viens otram paspējām pateikt, pāri ir palikusi daudzpunkte (apaļš kopdarbs - “Mosties”). Un tā vilksies līdzi kā leģendas par vienaudžu ar pārdesmit gadu atšķirību kopdarbu (jo albumā pārsvarā skan dzejoļi, ko rakstīji būdams trīsdesmitgadnieks, tāpat kā es, albuma dziesmas rakstot). Un leģendas par pirmskoncerta čarkiņām Tavā un Intas Salaspils mājiņā. Leģendas par Gorana pogu, kas piešūta Knuta žaketei. Un tas ir brīnums, ka es kā poga varu tur būt.
Tu vēl joprojām skani, Knut. Klusumā, bet ļoti skaļi.
Cieņā,
Tava poga.
Jānis Holšteins-Upmanis
Redaktors